top of page
Search
  • Writer's pictureKatrīna Jaunslaviete-Kipure

Dzīve bez pagraba



Klāt oktobris, un ja salnas dārzā nav ciemojušās, tieši šajā mēnesī vēl aktīvi notiek ilgstoši uzglabājamo dārzeņu ražas novākšana– vāc burkānus, bietes, kāpostus, kāļus, rutkus, sakņu selerijas. Kartupeļiem gan jau būtu jābūt noraktiem saulainajās septembra dienās. Ja pārāk neiedziļināmies dārzeņu uzglabāšanas smalkumos, pamatlietas ir šķietami saprotamas. Kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus pagrabā, sīpolus un ķirbjus istabā, un lieta darīta. Taču mazdārziņu un nereti arī lielāku dārzu īpašniekiem jāsadzīvo ar pagraba neesamības problēmu. Šī iemesla dēļ dažs dārzkopības entuziasts izvēlas, piemēram, burkānus vai kartupeļus nemaz neaudzēt. Taču ir labā ziņa – pastāv lieliskas dārzeņu uzglabāšanas alternatīvas.

Daudzu saimnieču praktizēta metode ir dārzeņu uzglabāšana, tos sasaldējot vai uzglabājot ledusskapī. Pie glabāšanas ledusskapī jāņem vērā, ka vairāki dārzeņi – svaigie tomāti, gurķi, baklažāni, cukīni, kabači, paprika – temperatūrā, kas zemāka par 12 grādiem, zaudē savas garšas īpašības. Ja ir vēlme visu iespējamo salikt pa maisiņiem un sasaldēt, jārēķinās ar lielu darbu un jāgādā milzīga vai pat divas saldētavas. Teorētiski saldēt var visus dārzeņus (pat kartupeļus), taču jāņem vērā, ka, saldējot pārtikas produktus, tie saglabā savas īpašības 6 – 12 mēnešus, pārējos gadījumos atkarībā no temperatūras vērtība zūd dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Saldētos dārzeņos būs mazāk C vitamīna, nekā svaigos, taču joprojām pietiekami augstā koncentrācijā, savukārt uzturvielas un minerālvielas saglabājas tādā pašā koncentrācijā. Līdz ar to ir jāapzinās, ko no sasaldētā patiesi izdosies notiesāt, lai nav jāattopas pēc pāris gadiem ar milzīgiem sasaldētu burkānu kubiciņu krājumiem. No praktiskās puses ir daži svarīgi ieteikumi – pirms saldēšanas dārzeņi (īpaši tas attiecas uz zaļajiem zirnīšiem, brokoļiem, puķukāpostiem) jānoblanšē, pāris minūtes tos paturot verdošā ūdenī. Burkānus un bietes iesaka sarīvēt, tad tās aizņems krietni mazāk vietas, un varēs tikt izmantotas kā sagataves salātiem. Lai sasaldētie dārzeņi nesaliptu vienā masā un būtu vēlāk ērtāk lietojami, sākumā tos saber uz paplātes plānā slānī, ievieto saldētavā un pēc pāris stundām, kad tie sasaluši, sapilda maisiņos turpmākai glabāšanai.


Lai cik ērts un praktisks nebūtu šis uzglabāšanas veids, nekas tomēr nespēj aizstāt janvāra vidū rokās paņemtu svaigu, turklāt vēl pēc zemes vēl smaržojošu burkānu. Izrādās, pastāv iespēja burkānus, bietes, kartupeļus un pat kāpostus uzglabāt tranšejās. Šādu metodi izmantojuši mūsu senči un joprojām piekopj gana daudz saimnieku. Novāktajiem dārzeņiem jābūt labi nobriedušiem – gan pirms laika, gan arī vēlu novākti tie uzglabājas sliktāk. Lai dārzeņi labāk uzglabātos, maksimāli jānovērš sakņu mehāniskie bojājumi. Sevišķi nevēlami ir kakliņa vietas bojājumi. Tas nozīmē, ka jāveic kārtīga šķirošana, traumētos dārzeņus uzglabāšanā neliekot, bet apēdot visupirms. Lai izvairītos no slmību ierosinātāju un kaitēkļu ietekmes, tranšeja rokama dārza vietā, kur iepriekš nav auguši tie dārzeņi, kas tiks likti iekšā tranšejā. Tranšeju parasti rok ne dziļāku par 1,50 m, taču arī ne seklāku par 60 cm (vidējais dziļums 80 cm). Tas atkarīgs no iekšā liekamā plānotā dārzeņu daudzuma. Tranšejas platumu var izvēlēties pēc paša ieskatiem, taču ērtāk būs tad, ja tā nebūs pārlieku plata, dažos avotos minēts maksimālais platums 1 m. Kad tranšeja izrakta, tās pamatni izklāj ar egļu zariem, sienu, dažs liek sausus vaivariņus. Virs sausā materiāla liek burkānus, bietes, kartupeļus, kāpostus – kas nu kuram aktuāli. Kad dārzeņi ielikti, tos atkal pārklāj ar egļu zariem, pārber ar smiltīm, virsu pārklāj ar agroplēvi, un virs agroplēves liek salmu, paparžu, sauso lapu vai siena kārtu. Egļu zari lieliski palīdz cīnīties ar grauzējiem. Tranšejās var likt

dārzeņus ar visām kastēm, tā atvieglojot to dārzeņu izņemšanu. Šāda uzglabāšanas veida mīnuss ir puves izplatīšanās, tāpēc labāk rakt izmērā mazākas, taču skaita ziņā vairāk tranšeju. Tranšejas nekādā gadījumā nedrīkst veidot dārzā tādā gadījumā, ja tam pastāv applūšanas riski.


Kartupeļus, burkānus, bietes var glabāt arī stirpās uz lauka. Stirpa ir garena, segta (sakņaugu, kartupeļu) kaudze, kurai kā izolācijas materiāls tiek izmantoti salmi Šī metode nav tik darbietilpīga kā tranšeju veidošana, turklāt cilvēki to atzīst par pietiekami labu un efektīvu. Salmu segas biezumam jābūt ap metru, siltumu palīdz uzturēt arī zemes pierakums virs salmiem (apmēram lāpstas biezumā) un sniega sega. Lai pārliecinātos par temperatūru sabērumā, tajā var ievietot īpašu termometru ar izvadu; temperatūras paaugstināšanās stirpas iekšienē līdz +8…+10 °C liecina par to, ka sācies pūšanas process. Tādā gadījumā jāveic stirpas vēršana vaļā un jāveic dārzeņu šķirošana. Bojātos izņem, veselos atstāj tālākai glabāšanai. Protams, līdzīgi kā uzglabājot dārzeņus tranšejā, arī šajā gadījumā stirpā liek rūpīgi atlasītus, nebojātus dārzeņus bez acīm redzamiem defektiem. Kartupeļiem stirpā ieteicams uzkaisīt sausas smiltis, kam pievienots nedaudz krīta. Tas rada sārmainu vidi un līdz ar to aizkavē mikroorganismu attīstību. Mīnuss dārzeņu uzglabāšanai stirpā varētu būt tad, ja ir nepieciešamība dārzeņus regulāri no tās izņemt -– nevar paņemt kartupeļus pusdienām, kad ārā -20 °C sals. Tas veicina aukstā gaisa iekļuvi sabērumā un kartupeļu pārmērīgu atdzišanu.


Ja ambīcijas nav ļoti augstas un pietiek ar to, ka kartupeļi un burkāni izdzīvo līdz pirmajam kārtīgajam salam, uzglabāšana ir pavisam vienkārša. Dārzeņus liek kastēs un glabā neapkurināmās saimniecības ēkās. Pavisam efektīvi, ja dārzeņi kastēs ievietoti smiltīs. Interesanta un efektīva metode ir kartupeļus, burkānus vai bietes uzglabāt starp sūnām. Tam nepieciešamas milzīgas kannas vai citādi līdzīgi trauki. Mežā jāsalasa tā saucamā baltā pubuļsūna, to tad liek trauka apakšējā daļā, pa vidu dārzeņus, un virs tiem atkal kārtīga sūnu kārta.


Beigu beigās izrādās, ka bez mājām aukstajā ziemā dārzeņiem jāpaliek nav, ir pietiekami daudz dažādu risinājumu, kurus var pielāgot katru saimnieku iespējām. Un pagraba neesamība nebūt nav šķērslis dārzeņu audzēšanai

197 views0 comments

Comments


bottom of page