Konsultēja:
Ieva Zaumane, pārmaiņu koučs un vadības eksperte
Anita Gaile, PhD, Pārmaiņu arhitekte
Jauns gads ir jauns sākums, jaunas apņemšanās un jauni mērķi tādai dzīvei, kādu mēs sev vēlamies. Kā liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 2021. gada vasarā veiktais pētījums, 39% Latvijas iedzīvotāju ir nerealizēta biznesa ideja un katrs trešais respondents norāda, ka nākotnē vēlas dibināt savu uzņēmumu. To skaitā arī cilvēki laukos, kas par saimniekiem kļuvuši nesen, vai varbūt gluži pretēji – laukos dzīvo jau vairākus gadus, un pamazām pie viņiem ir atnākusi nojauta par vēlmi strādāt tur, kur laistas viņu saknes. Tāpēc žurnāla janvāra numurā uzsākam rakstu sēriju par uzņēmējdarbību laukos. Šajā rakstā par sava biznesa plānošanas pirmajiem soļiem, svarīgiem jautājumiem, kas sev jāuzdod un godīgi jāatbild, par lietām, kas noteikti jāizpēta. Uzklausījām gan koučus, gan jaunus cilvēkus – uzņēmējus laukos, kas labprāt dalījās ar savu pieredzi.
Zinu vairākus stāstus, kuru galvenie varoņi ir jauni cilvēki, kas pārvākušies uz dzīvi laukos un līdz ar to sapratuši, ka karjeras veidošanas posms pilsētā noslēdzies. Piekritīsiet, šodien daudzus tā saucamos pilsētas darbus var veikt attālināti – sēdi kaut meža malā vai pļavas vidū. Tomēr kaut kāda mistiska vilkme vairumā gadījumu pastāv – cilvēki laukos grib darīt specifiskus lauku videi piemērotus darbus, ieliekot tajā savu sirdi un tai pašā laikā rodot iespēju labi nopelnīt.
Reālajā dzīvē neviens tā uzreiz nevilks no maka ārā tūkstoti eiro, lai nopirktu govju ganāmpulku vai kādu nepārdomātu iekārtu. Uzņēmējdarbība ir pietiekami nopietna un sarežģīta nodarbošanās, kurai tikpat nopietni arī jāpieiet, lai soli pa solim, ar vēsu prātu sasniegtu labāko rezultātu. Jebkurš uzņēmums sākas galvā, veicot lielu domāšanas darbu – un tā saucas plānošana.
Vislabāk plānošanu sākt ar savas motivācijas noskaidrošanu. Savas uzņēmējdarbības uzsākšana var būt gan ilgi pārdomāts solis, gan pavisam impulsīvs lēmums. Taču abos gadījumos tas ir solis, kas radies noteiktā motivācijā. Metodi motivācijas noskaidrošanai iesaka pārmaiņu koučs un vadības eksperte Ieva Zaumane.
Metode “100 – 25 - 10”: Uzraksti uz papīra 100 iemeslus, kāpēc vēlies savu uzņēmumu. Kad 100 iemesli uzrakstīti, noreducē tos uz 25 iemesliem, bet beigās uz 10 svarīgākajiem iemesliem, kas parādīs, kas ir patiesā motivācija. Vingrinājums skaidri parāda, vai es plānoju kļūt bagāts vai varbūt laimīgs un mierīgs, varbūt līdzsvarotāks, varbūt inovatīvāks vai dodošāks sabiedrībai. Tas savukārt jau no paša sākuma iekodēs uzņēmuma vadošos principus. Vai par katru cenu nopelnīt daudz naudas? Vai svarīgāka būs pašattīstība un citu izaugsme? Turklāt šie punkti lieliski kalpos tajos brīžos, kad iestāsies pagurums, un nevilšus domās iezagsies jautājums “Kāpēc es vispār šo sāku?”.
Kā uzsver Ieva Zaumane, līdztekus motivācijai ir jābūt skaidrībai par sasniedzamo mērķi un pakārtoti jāatbild uz jautājumiem, uz kuriem jaunie uzņēmēji reti gatavi tā pa īstam paskatīties: “Kā rīkošos, ja manā ceļā gadīsies šķēršļi?“ un “Kas notiks, ja man neizdosies sasniegt mērķi?”. Šos divus jautājumus ir ārkārtīgi svarīgi sev godīgi atbildēt, jo ir pilnīgi skaidrs, ka uzņēmējdarbība ir neparedzama, īpaši tik augstos nenoteiktības apstākļos, kādos dzīvojam šodien. Mēs varam izstrādāt izcilus biznesa plānus, taču tendence ir tāda, ka mainīgā vide liek uzņēmējiem būt ļoti elastīgiem. Šo jautājumu apskatīšana palīdzēs pārvarēt šķēršļus tad, kad tie reāli uzradīsies, jo mēs jau būsim noskaņojušies un pieraduši pie domas par grūtībām, un šeku reku – ir skaidrs arī rīcības plāns! Piemēram, ja es paredzu, ka kaut kādā brīdī man varētu pietrūkt zināšanu, kā piesaistīt klientus, tad es jau tagad apdomāju, ko šajā situācijā darīšu – kam lūgšu padomu, kur meklēšu resursus.
Tik pat svarīgi kā atrast motivāciju, ir sev godīgi atbildēt, kas būs, ja man neizdosies sasniegt mērķi? Var būt dažādi cēloņi neveiksmei, var būt dažādi apstākļi, kas maina pilnīgi visu mūsu dzīvē, tai skaitā arī mērķus. Tāpēc jau startā jāvelta laiks tam, lai pieņemtu iespējamo neizdošanās faktu, atbrīvotu sevi no pienākuma par katru cenu uzņēmumu vai mērķi turēt pie dzīvības pat tad, kad skaidrs, ka jāiet citā virzienā. Tā ir pieredze, caur ko augam un bagātināmies. Kā zināms, bieži vien veiksmīgākie uzņēmēji mācījušies caur lielām neveiksmēm.
Ieva Zaumane uzsver vēl vienu svarīgu biznesa plānošanas sastāvdaļu - vīzijas un misijas noformulēšanu. Pirms sākt uzņēmēja gaitas, ir svarīgi saprast savu uzņēmuma vīziju (kur uzņēmums ir pēc trim, pieciem vai desmit gadiem) un misiju (kāpēc man uzņēmums pastāv, kādu problēmu tas atrisina). Veiksmīgākie uzņēmumi bieži ir tie, kas strādā, lai kādam uzlabotu dzīvi. Ieva Zaumane uzskata, ka cilvēkiem, kas uzsāk uzņēmējdarbību laukos, ir milzīgs veiksmes potenciāls, skatoties tieši no uzņēmējdarbības misijas skatu punkta.
Tirgus izpēti kā kā svarīgu uzņēmējdarbības plānošanas aspektu uzsver Pārmaiņu arhitekte Anita Gaile. Viņa aicina iepazīties ar visu iespējamo informāciju, kas ir pieejama konkrētajā nozarē, lai saprastu, kas ir tās klientu vajadzības, kuras netiek apmierinātas. Tāpat vērts apzināt konkurentus, iepazīties ar viņu produktu, novērot viņu klientus un pārrunāt savu biznesa ideju ar katru, kas ir gatavs tevī klausīties. Anita galvo, ka Tavu ideju nozags tikai tad, ja tu pats neko nedarīsi!
Anita Gaile sniedz dažus padomus, kas varētu būt specifiski lauku uzņēmējiem, proti, lauku teritorijās ir ierobežots potenciālo klientu skaits, tāpēc noteikti ir vērts attīstīt biznesu, kuram noieta tirgus ir globāls; iespēju robežās sadarboties ar savējiem, vietējiem; arī laukos biznesa idejas attīstīšana prasa līdz 3 gadiem intensīva darba, parasti bez ienākumiem iecerētajā apjomā, tāpēc jāpadomā, kā šos gadus izturēt finansiāli, fiziski, emocionāli un garīgi. Anita ir pārliecināta, ka lielākā daļa jauno uzņēmumu bankrotē nevis tāpēc, ka ir slikta bzinesa ideja, bet tāpēc, ka nav saplānota un kontrolēta naudas plūsma. Lai kādi būtu potenciālie peļņas apjomi, pārliecinies, ka rēķini, kurus tu esi izrakstījis, tiek samaksāti, pirms tev ir jāmaksā savējie.
Visā plašajā teorijā par motivācijām, tirgus izpētēm, vīzijām un misijām, pats svarīgākais priekšnoteikums tomēr ir sirds patikšana un mīlestība pret jomu, kurā ir vēlme sākt darboties. Tad panākumus gūt būs daudz vieglāk, jo darbības pirmajos gados uzņēmējam ir jāstrādā ļoti daudz un atdevi var būt grūti ieraudzīt. Tāpēc, sākot uzņēmējdarbību, ir jāapzinās, ka darbs vairs nebūs tikai darbs, tas kļūs arī par dzīvesveidu.
Svarīgi jautājumi sev, plānojot uzsākt uzņēmējdarbību. Iesaka Ieva Zaumane
Vai esmu gatavs, ka ....
...būs jāstrādā arī brīvdienās un svētku dienās?
...kādu laiku nebūs tradicionālā atvaļinājuma?
...nebūs stabilu ienākumu?
...būs jāinvestē, lai iekustinātu savu uzņēmējdarbību?
...,veidojot komandu, būs jāuzņemas atbildība par citiem cilvēkiem?
...būs jāalgo grāmatvedis un jārespektē nodokļu sistēma?
...būs paguruma brīži un vēlme atgriezties pie drošiem risinājumiem (algots darbs)?
...būs pašam jāorganizē sava dzīve – jāspēj koncentrēties uz prioritātēm?
...būs pašam sev jāmaksā alga?
...būs jāmotivē un jādisciplinē pašam sevi, jo nebūs labi atstrādātas sistēmas un priekšnieku, kas izmanto “burkānu un pātagu”
UZŅĒMĒJU PIEREDZES STĀSTI
Ilze Lipska, bioloģiskās zemnieku saimniecības "Absolūts ēd" saimniece
Jāsaka, biznesa plāna mums nekad nav bijis, ja neskaita to, kas galvā. Cits teiks, ka bez tāda nekas nesanāks, bet, mūsuprāt, tā nav. Mūsu nozarē (mazās saimniecības, dārzeņi, mājražošana) pat ar tādu plānu būtu grūtāk, jo ir jātaustās, un jāmeklē kas sanāk, kas ne, jāreaģē uz notiekošo, un tas var būt arī kaut kas pilnīgi pretējs plānotajam. Realitāte ļoti atšķīrās no sākotnēji ( pirms 15 gadiem) iedomātās, bet to varēja uzzināt tikai praksē. Ir jāsāk darīt!
Tāpēc viens no svarīgākajiem padomiem - jārēķinās, ka nekas nenotiks ātri. Iespējams paies gadi, līdz darbs sāks atmaksāties. Un tas ir normāli! Mēs sākām pilnīgā pļavas vidū, bez nekāda finansējuma no malas, un rēķinājāmies, ka kamēr visu izveidosim, tas nebūs ātri, bet ir tas, ko vēlamies darīt. Otrs padoms- neklausīties visos tajos, kas saka - nekas nesanāks. Ja par Jūsu lietu deg sirds un esat gatavi strādāt - sanāks! Ziniet, cik daudzi mums teica, ka tādus zaļumus neviens nepirks, un ka dārzeņus nevienam nevajag? Taču tirgus izpēte noteikti jāveic. Uz pilnu banku ar jaunu produktu ļoti riskanti iet, tāpēc vispirms jāsaprot pieprasījums.
Pirmos gadus, sākot saimniekot laukos, bija algots darbs, bet jāsaka - viss beidzot notika tad, kad algotais darbs krīzes laikā pazuda, un izlēmām iet uz pilnu banku savējā lietā. Bija ļoti grūti, nenoliegšu, bet fakts, ka nav vairs nekādas aizmugures, lika ļoti domāt un rēķināt līdzi, un tas ir viens no ilgtspējīga biznesa pamatiem.
Amanda Ozola, SIA “SAULES ALPAKAS” valdes locekle
Uzņēmums SIA “SAULES ALPAKAS” tika dibināts 2020. gada vasarā, bet ideja dzima 2017. gadā, kad vēl mācījos 11. klasē. Sākotnējā doma par savu uzņēmumu laukos, likās diezgan nereāla. Izpētīt iespējas un meklēt inovatīvu ideju bija mans galvenais uzdevums, lai nonāktu līdz gatavam, ilgtspējīgam uzņēmumam. Sāku ar LLKC rīkotajiem kursiem “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”. Saprotot, kā notiek biznesa ideju ģenerēšana, es sāku meklēt perfekto variantu, lai varētu izcelties uz citu uzņēmēju fona. Man nebija nekādu zināšanu par uzņēmējdarbību vai lauksaimniecību, bija tikai pārliecība, ka tam jābūt kam tādam, kas vēl nav Jēkabpilī un tās apkārtnē. Pateicoties mammas atbalstam un padomiem, es varēju sākt maziem solīšiem attīstīties, iegādāties pirmos dzīvnieciņus, izremontēt telpas un uzrakstīt kārtējo biznesa plānu finansējuma piesaistei, kurš gadu vēlāk arī īstenojās un, pateicoties Krustpils novada konkursam un naudas līdzekļiem, es ierīkoju mājas kafejnīcu ,kur ikviens alpaku mīļotājs var pēc pastaigas apsēsties, iemalkot tasi kafijas un paēst garšīgas pusdienas! Uzņēmumu dibināt tieši laukos nav grūti, bet darīt to tā, ka par to zina ne tikai laukos, ir mazliet sarežģītāk, taču nav neiespējami. Galvenais ir nebaidīties!
Dace Damberga, uzņēmuma Daces zaļumi vadītāja
Mana ideja atnāca pie manis pakāpeniski. Jau pirms mikrozaļumu audzēšanas mani vienmēr ir fascinējusi un uzrunājusi svaiga produkcija. Allaž esmu novērtējusi iespēju savu ikdienas pārtikas grozu papildināt ar lauku labumiem no dzimtās puses. Es esmu tas cilvēks, kuram patīk izzināt jaunas un svaigas garšas. Kad strādāju Rīgā, tad diedzēju sev uz palodzes kressalātus, kurus pievienoju salātiem vai izmantoju kā vakara uzkodu. Tajā laikā gan to vēl nesaskatīju kā biznesa ideju. Pēc divu gadu eksperimentiem ar sīrupu gatavošanu, dārzeņu audzēšanu, pasākumu vadīšanu svaigā gaisā, u.c. idejām, nonācu pie mikrozaļumiem. Un sapratu, ka tie mani uzrunā un var kļūt par ko vairāk nekā palodzes dārziņu.
Viss sākās pamazām - no pirmajām kastītēm savā dzīvoklī un pirmajiem eksperimentiem. Noliku sev mērķi - pārbaudīt šo ideju tirgū, audzēt nopietni. Protams, sākotnēji kastītes izskatījās kā jau eksperimenti, taču neatlaidība un vēlme virzīja uz priekšu. Gandarījumu sniedz sajūta, ka piedāvāju gardu, svaigu un kvalitatīvu produkciju, kas ir vērtīga un ērti iekļaujama ikdienas uzturā. Jutu, ka tā ir iespēja uzlabot cilvēku ēdienkarti.
Mana biznesa attīstīšana notika pakāpeniski. Mans pirmais solis bija LLKC (Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs) mācības, kuru rezultātā izstrādāju biznesa plānu. Tas ļāva saprast produkta izmaksas, plānot attīstību, noteikt produkta cenu. Biznesa plāns ļava sakārtot un sastrukturēt ieceres un idejas, bet tas, ka ir struktūra un zināma kārtība, vēlāk atvieglo finasiālu lēmumu pieņemšanu. Noteikti ir vērts izpētīt, kādas atbalsta programmas darbojas katrā reģionā, lauksaimniecības jomā izpalīdzīgi ir LLKC. Šeit ir arī iespēja sastapt līdzīgi domājošus cilvēkus. Ļoti vērtīgi sākt ar demo ideju, kuru vari parādīt tuvākajiem cilvēkiem vai iespējamajiem klientiem un saņemt atgriezenisko saiti. Ja tā ir pozitīva, tad jāķeras klāt realizācijai!
Ligita Felsa, kūku entuziaste, “Lii” konditorejas īpašniece
Uzsākot savas uzņēmējdarbības gaitas, noteikti būtu jāraksta biznesa plāns. Manā gadījumā tas bija nepieciešams grantu konkursam Krustpils novada pašvaldībā “Lēciens biznesā”. Tādējādi topošais uzņēmējs var atbildēt uz vairākiem būtiskiem jautājumiem jau pašā sākumā, piemēram, kas ir mērķa pircējs, kāda ir plānotā naudas plūsma, būtiski ir saprast, kādi būs izdevumi un cik daudz ieņēmumi ir nepieciešami, lai tos segtu, kā arī tirgus izpēte.
Mans sākums uzņēmējdarbībā nebija iepriekš ilgi plānots. Apstākļi sakrita un bija jāķer iespēja. Manuprāt, labākais veids, kā pievērsties uzņēmējdarbībai, ir pārvērst savu hobiju par biznesu. Ja es domātu par kūku cepšanu tikai kā par biznesu, būtu ļoti grūti darboties, jo dažkārt process ir ļoti nogurdinošs, bet klientu sirsnīgās atsauksmes liek sasparoties un darboties tālāk. Es gatavoju to, kas garšo man pašai un sekoju līdzi konditoru tendecēm, lai saprastu, kas patīk gardēžiem citviet pasaulē. Kāpēc izvēlējos veidot biznesu laukos? Jau atkal – apstākļi sakrita. Man patīk būt ārpus pilsētas, turklāt Spuņģēni nav tālu no Jēkabpils. Ļoti patīk ainava, kas ir aiz manas studijas loga – mežs un pļava. Protams, ir ļoti jācenšas gatavot gardus saldumus, lai to dēļ būtu vērts izbraukt ārpus pilsētas.
Plānošana ir svarīga visu laiku, ne tikai uzsākot uzņēmējdarbību. Lai nenovirzītos no “kursa” un visu laiku būtu fokusā, man ļoti palīdz Mastermind grupa (vada Katrīna Cīrule), kurā šobrīd esmu ar citām jaunajām uzņēmējām. Mēs tiekamies Zoom reizi divās nedēļās, atskaitāmies citām par padarīto un izvirzām jaunus mērķus nākamajām divām nedēļām.
Ceļa vārdi tiem, kas domā par uzņēmējdarbības uzsākšanu – izsvērt visus par un pret, saprast, par ko “deg acis”, jo būs brīži, kad liksies – “kam man tas viss?” un tikai tas, ko patīk darīt, ļaus iet uz priekšu, padomāt par sākuma kapitālu un darīt!
Comments