Mana lauku uzņēmējas dienasgrāmata: maijs

Maijs man vienmēr ir šķitis labs mēnesis – siltums, saule un zaļums. Putni čivina, siltumnīcā spraucas redīsi, rukola, dilles, spināti un citi gardumi. Gaišie vakari aicina ilgāk uzkavēties ārā.  Prātā ik pa brīdim iezogas doma, ka tik neatnāk salna. Šogad aprīļa sākums ar sniegu un aukstumu mūs nolika pie vietas, it kā sakot: "Ziemu nedabūjāt? Lūk, te būs!" Taču negribot sanāca tā, ka es šo vēsumu izmantoju gudri – jau martā paspēju sarīkot vairākas zaļumu audzēšanas darbnīcas. Manā lielaja siltumnīcā divās nodarbībās desmit dāmas apguva mikrozaļumu audzēšanas pamatus. Patiesībā zaļumi bija tikai iegansts. Vērtīgas sarunas no sirds, mikrozaļumu siera kūka, svaigā pasta ar zaļumiem – šīs divas dienas piepildīja sirdi un lika mazliet apstāties. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc man tik ļoti tīk darbs ar cilvēkiem. Sakrāmēta malkas čupa vai izravēta vaga neatstāj tādu uzlādes pēcgaršu kā jaunas satikšanās.

Pēc slapja rudens un aukstas ziemas es katru pavasari apzināti arvien vairāk iemīlos savā sētā. Lai arī cik banāli tas neskanētu, bet tad, kad kļūst grūti un rodas šaubas, es vienkārši izeju sētsvidū. Apstājos, paskatos uz to, kas man apkārt, un sajūtu - jā, es daru to, kas ir vajadzīgs. Lai vai cik ir grūti un lai vai kā liekas, ka lietas neizdodas tā, kā gribētos.

DARBA ROKAS LAUKOS. Šomēnes galvā griežas pārdomas par darba spēku laukos. Meklēt darbinieku man šķiet loģisks nākamais solis – ražošanas apjomi aug, aug arī pārejo darbu apjomi, un varētu noderēt kāds, kas uz pusslodzi darbotos pie pastas ražošanas. Taču šī doma pašlaik vēl tikai domu stadijā. Visu laiku iekšējas šaubas, vai kāds no 18 km attālās Jēkabpils būs gatavs braukt pie manis strādāt. Par laimi - visi, kam šo pastāstu, mani iedrošina.

PALĪGI MAN IR. Lai gan pārsvarā strādāju viena, man ir savi uzticamie sabiedrotie. Uz lielajiem pasākumiem – Mājas kafejnīcu dienām vai svētkiem – palīgā nāk kaimiņiene un vēl viena uzticama roka virtuvē. Brāļa draudzenes savukārt kļuvušas par viesmīlēm Mājas kafejnīcu dienās. Noteikti jāpiemin Koļa – pieredzējis un atsevišķas jomas pārzinošs cilvēks, kurš var uzrakt, izravēt, sakrāmēt un paveikt teju jebko. Viņam ir darba pieredze, ko nevar iegūt nevienā skolā. Bet viņam ir uzticams pavadonis, kas diemžēl reizēm traucē. Vienu dienu darbi rit lēni un precīzi, citā – negaidīti jāmeklē citi risinājumi. Tas ir viens no izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties – darbaroku ir maz, un bieži vien izvēle nav starp labu vai sliktu darbinieku, bet gan starp to, vai darbs vispār tiks paveikts.

Un tomēr - kamēr viss notiek mājražošanas režīmā, šķiet grūti šo vidi dalīt ar vēl kādu – te nav ražošanas telpas, bet mana māja, mana virtuve un mans ritms. Diezgan paredzami, ka šie apstākļi mainīsies jau pēc diviem gadiem - bet par to nākamajā rindkopā.

LĒMUMI, KAS NES PĀRMAIŅAS. Marts un aprīlis bija grūti mēneši. Saņēmu ziņu, ka mans ilgi un rūpīgi lolotais LEADER projekts ir apstiprināts – taps ēka, kas apvienos lauku tūrisma / pasākumu un kulināro vietu, pastas ražotni un nelielu naktsmītni. Tas ir milzīgs solis uz priekšu, bet arī liela atbildība – projekts prasa ne tikai skaidru vīziju, bet arī spēju būt vadītājai, finansistei un bieži psiholoģei pašai sev. Šajā sakarā mans lielākais izaicinājums ir tikt galā ar stresu. Jo manu uzvilkumu jūt visi - gan vīrs, gan bērni. Visbiežāk mans palīdzošais instruments ir sports, bet, tā starp citu, lai nodzēstu manu stresu, nu jau sports ir vajadzīgs ļoti lielos apmēros, un tas, protams, fiziski nogurdina. Ļoti cenšos meklēt līdzsvaru. Ir dienas, kad sanak. Ir dienas, kad nesanāk.

Protams, projekta īstenošanas sakarā bija domstarpības ar vīru – kāpēc un vai vispār vajag? Vai tiešām spēšu? Jo skaidrs, ka gribot negribot šajā visā tiks ierauts arī viņš. Bet viņam pašam ir savs metālapstrādes uzņēmums, kura vadīšana prasa lielu darbu. Nezinu, vai daru pareizi, bet jūtu, ka šis ir brīdis, kad jāstrādā ar dubultu jaudu - lai savāktu savu līdzfinansējuma daļu. Paralēli uzrunāju vietējos uzņēmumus un lojālos klientus. Piedāvāju tādu kā priekšapmaksu par nākotnes pasākumu – iespēju no 2027. gada. apmeklēt kulinārijas vai kādu citu pasākumu bez maksas savai kompānijai. Tas nav viegli – man nepatīk prasīt palīdzību no malas. Bet varbūt jāsāk mācīties?

JAUNUMI. Aprīlī mans uzņēmums pārtapa – vairs neesmu saimnieciskās darbības veicēja. Esmu izveidojusi SIA "KIPURU FARM". Par nosaukumu nesmejieties - neko lādzīgāku nevarēju izdomāt. Manuprāt, šis ir svarīgs lēmums. Tas ienes kārtību, iespējas, bet arī jaunus un atbildīgākus pienākumus. Vai mainās mans darbs? Nē. Bet attieksme kļūst profesionālāka. Kā man veiksies - nav ne jausmas, bet esmu cilvēks, kas bieži vien ļoti dziļi nedomā un neķidā, bet vienkārši dara un procesā mēģina atrisināt lietas, kas rodas.

VASARA VASARIŅA. Vasara, šķiet, jau elpo pakausī, un arī plāni tai aug tik strauji kā redīsi. Mūsu skaistākie un smeldzīgākie svētki būs Jāņi – ar ugunskuru, dziesmām un sajūtu, ka elpojam ar dabu vienā ritmā. Plānoti arī vairāki privāti pasākumi un, protams, Mājas kafejnīcu dienas, kas katru gadu ir kā liels festivāls – cilvēki, garšas un sarunas. Paralēli turpināsies arī sportiskā dzīve – daudz velo treniņu un sacensību, kas ļauj uzturēt ne tikai spēcīgu ķermeni, bet arī možu prātu. Pastas ražošana šovasar būs mazākos apjomos (ja vien neatradīšu palīgu). Iespējams, pamēģināšu piedāvāt dārzeņu abonementa kastes līdzīgi kā ar mikrozaļumiem.

Tāpēc, ja tu arī esi kādā krustcelē ar savu ideju, vēlmi pēc pārmaiņām vai vienkārši meklē mieru starp visiem pienākumiem, tad zini, ka neesi viens. Mēs visi, kas dzīvojam un strādājam laukos, savā ziņā veidojam to jauno lauku dzīvi – ar sirdi un caur sapņiem. Vasara noteikti būs pilna ar iespējām satikties – Mājas kafejnīcu dienās, kādā meistarklasē vai vienkārši tāpat, atbraucot ciemos. Mūsos visos, kas lasa šo žurnālu, ir lauku spēks. Un reizēm pietiek ar vienu satikšanos, sarunu vai siltu uzmundrinājumu, lai atkal rastos drosme darīt. Lai mums visiem izdodas!

5 padomi, kas varētu noderēt pie SIA dibināšanas

1. Neļauj vārdam “SIA” Tevi nobiedēt!

SIA esamība nepadara Tevi par pārcilvēku ar neizpildāmiem uzdevumiem. Tas vienkārši nozīmē, ka Tava darbība iegūst skaidrību un jaunu rāmi, kurā augt.

2. Meklē zinošu grāmatvedi!

Labs grāmatvedis ne tikai palīdzēs visu izskaidrot un sakārtot papīrus, bet būs arī pamats mierīgam miegam. Īpaši sākumā, kad viss šķiet neskaidrs, laba konsultācija ir ļoti vērtīga.

3. Esi gatavs papildus izmaksām!

SIA nozīmē arī jaunas nodokļu nianses, kas sākumā var pārsteigt, tāpēc finansu drošības spilvens noderēs.

4. Saglabā savu cilvēcību!

Papīri ir svarīgi, bet Tavs uzņēmums joprojām esi Tu – ar savām vērtībām, stāstu un attieksmi.

5. Labāk dari, un tad domā!

Dažreiz viss kļūst skaidrs tikai procesā. Ne visu var izrēķināt iepriekš – vislabākie risinājumi rodas tieši kustībā!