top of page
Search
  • Writer's pictureKatrīna Jaunslaviete-Kipure

Mans enerģijas avots jeb rīta stundai zelts mutē


Tā vēsta latviešu sakāmvārds, un tas ir vēl patiesāks, nekā varētu likties. Turklāt šis zelts mutē raisa nopietnu atkarību – īstens agrais putniņš piecos vai sešos no rīta jūtas ļoti labi un atlikusī diena ir tik izdevusies, ka viņš vairs nemāk un negrib darīt citādi.

Tiesa, lai zelta garšu sajustu, ir jāizkopj ieradumi. Gulēt vēlams iet laicīgi un jāatsakās no vēlajām vakariņām. Mana pēdējā ēdienreize gada tumšajā laikā ir pulksten sešos vakarā (gulēt eju jau pēc deviņiem), bet vasarā pavakariņoju ap pusastoņiem (darbi ārā notiek līdz tumsiņai, naktsmiers iestājas ap vienpadsmitiem). Vasarā enerģijas ir krietni, krietni vairāk, un arī gulēt gribas mazāk. Vēl labi, ja pirms miega ir iespēja nedaudz pavingrot, iziet pastaigā vai kā citādi izkustēties. Šo visu ievērojot, labs miegs ir apsolīts, pat neskatoties uz to, ka mazulis liek celties četras reizes katru nakti. Ieradumu izkopšana nozīmē plānot savu dienu un iespēju robežās ievērot nemainīgu režīmu. Vēl ir jāzina, ko agrajās rīta stundās iesākt, citādi nāksies apjukušam stāvēt virtuves vidū. Manuprāt, jādara tas, kas sagādā tikai un vienīgi prieku – lasīšana, vingrošana, elpošana, meditācija, nepatīkamākie dienas darbiņi.

Jaunai dienai mostos 5:30 vai 6:00. Katru vakaru eju gulēt ar domu, cik foršs rīts man būs. Reizēm pēc nogurdinošas dienas, kurā atrast netraucētu mirkli sev bijis neiespējami, jau gulēt ejot nevaru sagaidīt savas rīta stundas, kuras būs tikai manas. Rīts ir mana mīļākā dienas daļa. Bērni guļ, aromātiska kafijas krūze ar piena putiņām un klusums. Tad es varu palasīt, parakstīt, uztaisīt brokastis un pusdienu sagataves. Vasarā vispār sešos no rīta rosīties dārzā ir bauda – rīta vēsums, putnu čalas, turklāt neviens cilvēkbērns nerāpo man pa vagu pakaļ ar zemi mutē un savām prasībiņām.

Ja gadās sākt rītu septiņos, diena ir pabojāta, es pati neapmierināta, ka viss jādara steigā. Tas ir fenomens, bet tajās divās rīta stundās var izdarīt tik daudz, kam pārējā dienas daļā es veltītu vismaz piecas. Un tā foršā sajūta – bērniem mammas klātbūtne sniegta, grūtākie darbi izdarīti, kārtīgs sporta treniņš aizvadīts un pulkstenis rāda tikai divpadsmit dienā.

Vēlme celties agrāk radās līdz ar bērnu piedzimšanu. Saprotams, dzīvojot kā vientuļajam vilkam, pieceļoties arī desmitos no rīta, atradīsies laiks, ko veltīt tikai sev. Taču to nevar sagaidīt no situācijas, kad baso kājiņu dipoņa atskan septiņos no rīta. Korekcijas ieviesa arī dzīve laukos, kad darbs dzen darbu un daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Zemnieks darbus ar gaismiņu sāk un ar gaismiņu beidz.

Pilsētvide ar gaismām, trokšņiem un izklaides iespējām dabas ritmu ievērošanu ir izjaukusi, kamdēļ radies, manuprāt, mākslīgs cilvēku iedalījums pūcēs un cīruļos. Visa dzīvā daba mostas reizē ar sauli. Un cilvēks ir dabas sastāvdaļa. Negribu nevienu mācīt, kā ir pareizi, jo cits varbūt jūtas labi un enerģiski arī bez agrās celšanās. Un tad nevajag! Taču varu pateikt, ka agrie rīti ir ļoti mainījuši manu enerģijas līmeni un noskaņojumu visai dienai. Ja jūti, ka tas varētu palīdzēt arī Tev kļūt produktīvākam, laimīgākam un apmierinātākam ar dzīvi, pamēģini rīt piecelties agrāk!

322 views0 comments

header.all-comments


bottom of page