top of page
Search
  • Writer's pictureKatrīna Jaunslaviete-Kipure

Sapnis par savu restorānu



Ja Tev pieder savs lauku īpašums komplektā ar šādu vēlmi – tu jau esi uzvarētājs. Lauku vidē ir tik daudz dažādu vietu un veidu, kā pasniegt maltītes saviem viesiem, kas nozīmē, ka nebūt nav jāraizējas par investīcijām kafejnīcas ēkas izbūvei. Piemēram, ēdienu vari pasniegt uz skaisti klāta galda zem ziedošas ābeles vai pie skaistas puķu dobes; ja apstākļi ļauj, tad savā viesistabā, kādā labi uzturētā saimniecības ēkā. Ļaujoties fantāzijas lidojumam - kaut siltumnīcā vai pie krāšņas puķu dobes.


Mājās gatavotu ēdienu, protams, nevar salīdzināt ar maltīti restorānā, kurā darbojas profesionāli pavāri un viesmīļi, bet skaidrs ir tas, ka mājās gatavots ēdiens ir īpašs, jo gatavots ar mīlestību un rūpēm. Mājas restorāns no parasta restorāna atšķiras ar to, ka tam ir stāsts un visbiežāk arī ļoti harzimātiski saimnieki.


Jautājot par šāda tūrisma produkta dzīvotspēju, Jēkabpils novada Tūrisma informācijas centa vadītāja Laura Trukšāne stāsta, ka dalībnieku un apmeklētēju skaits "Mājas kafejnīcu dienās" apliecina, ka šāds produkts ir saistošs un gana interesants, lai mudinātu ceļotājus doties gastronomiskos piedzīvojumos un atklātu jaunus galamērķus Latvijā. Tiem, kas ar šādu pakalpojumu vēlas papildināt savu saimniekošanu laukos gan jāizsver, vai šādu savas enerģijas un laika apjomu būs gatavi ieguldīt vairāk kā vienu reizi sezonā.


TESTS – DALĪBA MĀJAS KAFEJNĪCU DIENĀS. Tiem, kas nezina – Mājas kafejnīcu dienas ir pasākums, kurš visas vasaras garumā notiek Latvijas dažādās vietās. Ideja aizgūta no kaimiņiem igauņiem. "Mājas kafejnīcu dienās" lauku saimniecību, vietējo kopienas entuziastu un uzņēmēju pagalmi, sētas un citas vietas kļūs par kafejnīcām. Apmeklētājiem tā ir iespēja baudīt vietējo gastronomiju, izzināt vietējo virtuvi, gūt jaunu garšas pieredzi, kā arī ļauties interesantai kultūras programmai. Pasākumā piedalīties un savu mājas kafejnīcu izveidot var jebkurš, kurš to ļoti vēlas. Informācija par iespēju piedalīties meklējama tuvākajā tūrisma centrā. Tieši dalība šādā pasākumā būs vislabākais treniņš jeb tests, lai noskaidrotu, vai viesmīlības un ēdināšanas joma būs tava sirdslieta.


Eksperte skaidro, ka, lai šāds pakalpojums strādātu ilgtermiņā, tam noteikti ir jābalstās uz klasiskajiem veiksmīga biznesa stūrakmeņiem. Papildus kvalitatīvam ēdienam viesim ir jājūtas gaidītam. Būtiskākais aspekts ir piedzīvojums, baudījums un atmosfēra, ko uzbur saimnieki. Viesis noteikti atcerēsies, kā viņš jutās savas ciemošanās laikā.


JĀKLAUSA LIKUMIEM. Ja ir vēlme savās mājās ierīkot pastāvīgu restorānu, kafejnīcu vai kā citādi nosauktu ēdināšanas iestādi, Valsts ieņēmumu dienestā ir jāreģistrē attiecīgā saimnieciskā darbība vai, ja sava uzņēmuma vēl nav, tad Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē uzņēmums. Likumdošana nosaka, ka jebkura darbība ar mērķi gūt peļņu tiek definēta kā saimnieciskā darbība, tātad, ja vēlas nodarboties ar sabiedrisko ēdināšanu, ir jāreģistrē saimnieciskā darbība vai Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē uzņēmums un jāveic nodokļu nomaksa. Ja kafejnīcā tiek tirgoti alkoholiskie dzērieni, jāiegādājas atbilstošas licences.


JĀDRAUDZĒJAS AR PVD. Ja tūrisma mītne sniedz ēdināšanas pakalpojumus, tās saimniekam/pārvaldniekam jāreģistrējas sava novada Pārtikas un Veterinārā Dienestā (PVD). PVD ir apstiprinājis dokumentu „Lauku tūrisma mītne kā pārtikas aprites uzņēmums. Labas higiēnas prakses vadlīnijas ēdienu gatavošanai lauku tūrisma mītnēs”. Vadlīnijas izstrādātas lauku tūrisma mītņu saimniekiem – ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem, lai palīdzētu izpildīt normatīvo aktu prasības drošas un nekaitīgas pārtikas aprites nodrošināšanai. Šīs vadlīnijas attiecas, ja ēdināšana tiek piedāvāta, gatavojot ēdienu lauku tūrisma mītnē izmitinātajiem viesiem, periodiski, pēc iepriekšējas vienošanās (piem., svinības, sporta spēles, grupu ēdināšana utt.), kā arī pasniedzot viesiem citā ēdināšanas uzņēmumā (kafejnīcā, ēdnīcā utt.) gatavotu ēdienu. Mītnes saimnieks var izmantot šīs vadlīnijas vai izstrādāt sava uzņēmuma vadlīnijas pats saskaņā ar noteikumiem. Uzklausot pieredzes, PVD nav nekāds bubulis, bet gan ļoti atsaucīgu darbinieku pulciņš, kas pakonsultēs un sniegs atbildes uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.


Kādus pirmos soļus spert censoņiem, kas vēlas piepildīt savu sapni? Laura skaidro, ka vispirms noteikti ir jāpārliecinās, vai ēdināšanas sektors ir tava komforta zona - vai visi procesi sākot ar plānošanu un beidzot ar trauku mazgāšanu tev ir pieņemami. Dalība "Mājas kafejnīcu dienās" ir labs tests, kur var uzreiz saņemt arī atgriezenisko saiti no viesiem, vienkārši parunājoties, kas bija labi, pie kā varbūt vēl jāpiestrādā. Lai strādātu viesmīlības sektorā, noteikti ir jāpatīk strādāt ar cilvēkiem. Vēl tūrisma eksperte uzsver, ka lauku tūrismā sadarbībai ir izšķiroša nozīme. Kopā vienmēr ir labāk, nekā atsevišķi. Un, ja gastronomisko ceļojumu ir iespēja papildināt ar vēl kādu aktivitāti laukos, tad zaudētāju te nav.



7 padomi/atziņas no Valtera Zirdziņa, pavāra un restorāna B7 īpašnieka


1. Pirms sākt plānot restorāna atvēršanu, ir jāapzinās, vai paši esam gatavi tajā strādāt. Nevajadzētu iedomāties, ka strādās darbinieki, bet mēs sēdēsim dīvānā un skaitīsim naudu. Kāpēc strādāt pašiem? Jo uz divām dienām nedēļā ir grūti atrast darbiniekus. Reti kurš gatavs strādāt visu dzīvi sestdienās un svētdienās. Jebkurš darbinieks vēlas normālu algu un jebkurš darbinieks vēlas šad tad nogalē brīvdienas. Tātad laukos restorāns strādās nedēļas nogalēs. Pajautā pats sev, vai tu esi gatavs strādāt katru sestdienu un svētdienu?


2. Ir vērts sev pajautāt, cik daudz es esmu gatavs nedēļā veltīt laiku šim restorānam un cik dienas nedēļā restorāns būs atvērts. Pat ja ir ļoti spēcīgs restorāna koncepts ar augstu pievienoto vērtību (ekskursijas, vērtīgu produktu ēdienkarte), tās būs tikai nedēļas nogales, varbūt piektdiena. Protams, tāda veida restorāns var būt veiksmīgs ne tikai vasarā, bet arī ziemā.


3. Iesaku veidot saimniecību/ģimeni, kura ir kuplāka par vienu cilvēku. Kopā ir spēks un gan fiziski, gan emocionāli ir daudz vieglāk šādu restorāna ideju realizēt.


4. Jārēķinās ar to, ka darbs ar cilvēkiem prasa ļoti daudz enerģijas.


5. Liela daļa ģimeņu brīvdienās un uz lauku restorāniem brauc ar bērniem. Kur ir bērni, tur nepieciešami spēļu laukumi un noteikti bērnu ēdienkartes ar bērniem pazīstamām ēdamlietām.


6. Priekšlikums – ja sētā tiek vēl kaut kas audzēts –uz tā bāzes arī vēlams būvēt ēdienkarti. Šis gan ir diskutabls jautājums. Latvietis bieži grib klasisko ēdienu, piemēram, karbonādi, burgerus, suši un frī kartupeļus. Jā, mēs varam paziņot, ka pasniegsim priežu pumpurus, jaunos dzinumus vai lakšu pesto, bet lielākā daļa grib vienkārši garšīgi paēst. Tāpēc jāizveido ēdienkarte, kas varētu interesēt vairāk nekā 5 % sabiedrības.


7. Lauku sētas lokācija ir ļoti no svara. Ir jāizpēta, kāds ir kopējais tūrisma produktu piedāvājums attiecīgajā reģionā. Jānoskaidro, vai arī vietējie iedzīvotāji būtu ieinteresēti apmeklēt šādu vietu.



PIEREDŽU STĀSTI


Pēteris Gobzemis, restorāna “Strauss un kaza” saimnieks


Saimniecībā sākām nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu - audzējām strausus gaļai ar domu par piegādēm restorāniem, bet šobrīd tas ir izvērties nedaudz plašāk. Sākām uzņemt viesus, jo visi gribēja redzēt mūsu strausus. Tad parādījās kazas, kuras mums palīdzēja izkopt ainavu. Sāka braukt arvien vairāk cilvēku; daļa jautāja, vai ir iespējams pie mums paēst. Sākām uz ugunskura vārīt zupas, un tā mēs nonācām līdz restorānam. Tass viss ir attīstījies bez stratēģiska plāna, bet gan ieraugot iespējas, ko cilvēki vēlas no mums saņemt. Šobrīd strādājam pie tā, lai pie mums varētu arī palikt pa nakti, jo cilvēki labprāt vakaros pasēdētu ilgāk mūsu restorānā un pabaudītu vīnu un jauko atmosfēru, bet cilvēks, pie kura ir atslēgas, pamazām visus vedina uz ātrāku braukšanu prom.

Esmu beidzis lauksaimniecības tehnikumu, tātad zināšanas lauksaimniecībā man ir. Ēst gatavot man vienmēr ir paticis, un līdz pirmajam pavāram ,kurš pie mums atnāca, man likās, ka es kaut ko saprotu. Taču, kad virtuvē sāka darboties profesionāls pavārs, es sapratu, ka mana saprašana ir ļoti maza. Pieredze iegūta, skatoties, kā darbojas citi restorāni. Esam mācījušies arī no savām kļūdām. Skaidrs, ka mums gan lauksaimniecības, gan restorānu jomā vēl ir daudz ko mācīties. Manuprāt, jābūt atvērtiem, un tad informācija nāk pati.

Sākotnēji ēdienkartes veidoju pats - izveidoju ēdienkarti, kur iekļauta strausa gaļa – strausa gaļas kupāti, tartars un tādas pamatlietas. Šobrīd receptes es pats vairs neveidoju, mums ir pavārs, kurš rada receptes un pavāri, kuri tās atkārto un pasniedz cilvēkiem.

Par tehniskajiem procesiem – restorāna darbība, protams, ir jāsaskaņo ar PVD. Bija jāpiereģistrē papildus nozare ēdināšana, jo pamata nozare bija lauksaimniecība. Protams, arī jākārto dokumentācija. Ir arī izveidota sava iekšējā dokumentācija – kā organizēt piegādes un darbu plānošana.

Mēs darbojamies mazā biznesa nišā. Ar vienu produktu nespējam nopelnīt, lai apmierinātu personiskās un saimniecības vajadzības. Tāpēc mūsu bizness ir sadrumstalots daudzos, mazos procesos, kas nav viegli. Ne visi, uzzinot, cik daudz un dažādu procesu ir šādā mazā saimniecībā, būs gatavi uzsākt šādu biznesu. Ja gribas peļņu, tad no strausa vai saimniecības ir jādabū ārā viss. Sākumā mēs viņu parādām, un tad viņš pārvēršas foršos, garšīgos un veselīgos produktos. Tajā brīdī, kad viss tiek no saimniecības maksimāli izmantots, arī veidojas bizness. Katru dienu darbi atšķiras, un tas noteikti nav rutīnas darbs. Ir ļoti daudz darbu, kuri katru dienu mainās – atkarībā no pieraksta restorānā, sezonas, laika, kad dzimst kazlēni un šķiļas cāļi. Izaicinājums ir sezonalitāte – vasaras sezonā ir vairāk apmeklētāju, ziemā mazāk. Izaicinājums ir tieši ar darbinieku sabalansēšanu – lai varētu izmaksāt algas un tai pat laikā mēs varētu nopelnīt. ‘

Ieteikumi citiem – vajag izvēlēties nodarbošanos, kas patīk. Ja šis bizness liktos tikai kā naudas pelnīšanas veids, tas noteikti netiktu realizēts. Ar šo miljonu nenopelnīsi, bet, lai labi dzīvotu, nopelnīt var. Arī mums vēl ceļš līdz tam ejams un ir procesi, kurus vēl var uzlabot un sakārtot. Noteikti nevajag baidīties – ja ir ideja, jāķeras klāt. Ja lietas dara ar sirdi, tās noteikti izdosies!


Aina Barsukova, mājas restorāna “Dzīles” saimniece


Sākums stiepjas patālajā 2010. gada vasarā. Dzīvojot laukos sakoptā vidē, radās jautājums, ko darīt, ar ko nodarboties? Domu ceļš aizveda uz Ludzas TIC. Izrunājām un nonācām līdz secinājumam, ka Latgalē ir maizes muzejs, bet nav kāzu toršu cepējas. Sekoja zvans PVD. Atbrauca pārstāve, visu izrunājām - kas nepieciešams, ar ko sākt. 2011. gada 11. martā Dzīlēs notika “Pirmā maizes diena”.

2013. gadā, īstenojot LAD projektu, kļuvām par maiznīcu “Dzīles”. Cepam maizi, tortes pēc pasūtījuma, uzņemam viesus. 2016. gada goda saimnieču konkursā “Kāzu torte” ar savu torti ieguvām 1.vietu.

Bija izveidojusies pieredze viesu uzņemšanā un ēdināšanā. 2020. gadā pārveidojām maiznīcu par mājas restorānu, balstoties uz 10 gadu pieredzi. Mājas restorāna piedāvājumā apvienojam maizes maģiju, garšu lidojumu, deserta burvību. Viesi veic rezervāciju un ļaujas pārsteigumam. Laika gaitā iecienījuši un novērtējuši ēdienu, garšu bagātību un jauko atmosfēru, kas ļauj Latgali atklāt no jauna. Līdzīgi kā grauds, kas katru gadu sāk savu ceļu.

Darbojamies kā ģimenes uzņēmums; ja nepieciešams, finanšu jautājumos izpalīdz vecākais dēls; ja kas saistīts ar ēdienu, tad jaunākais dēls, kurš ir profesionāls pavārs. Darbojamies visu gadu, ziemā viesu, protams, ir mazāk.

Kā jau visiem uzņēmumiem, arī mums ir ikgadējās PVD pārbaudes, ūdens analīzes un higiēnas apmācības. Lielākie izaicinājumi un grūtības kā mazam uzņēmumam ir nodokļu jautājumu sakārtošana.

Manuprāt, Mājas kafejnīcu dienas, ko organizē “Lauku Ceļotājs”, ir laba iespēja izmēģināt, kā tas ir - uzņemt viesus, un rast pārliecību par savām spējam un prasmēm. Tas noteikti var būt labs sākums uzņēmējdarbībai.


24 views0 comments

Kommentare


bottom of page