Egle ir mūžzaļš priežu dzimtas koks, un tās godināšana mūsdienās kļuvusi par neatņemamu Ziemas saulgriežu svinību sastāvdaļu. Mūžzaļo augu simboliskais spēks zināms jau kopš senās Romas impērijas laikiem, kad tur gadu mijas pagāniskajās tradīcijās izmantoja lauru un olīvkoku zarus. Tā kā ziemeļu tautām lauru koku nebija, viņi izvēlējās egli, ticot, ka mūžam zaļais koks simbolizē dzīvību, asās skujas aizbaida ļaunos spēkus, raganas un burvjus, bet āboli, rieksti un kliņģeri zaros ir pārticības simbols. Viena no leģendām ir mums, latviešiem, glaimojoša – tā vēsta, ka Ziemassvētku eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies tieši Rīgā, kur eglīte pirmoreiz rotāta 1510. gadā. Tā atradusies Rātslaukumā un to izrotājuši Melngalvju brālības biedri. Tikai vēlāk 19. gadsimta vidū eglītes rotāšanas tradīcija aizsākusies Vācijā un izplatījusies pārējās Eiropas zemēs. Iedzīvotāji savās mājās baltegles rotājuši ar āboliem, konfektēm, cukurgraudiem, riekstiem un papīra ziediem.
Lai gan ierasts, ka svētku eglīti rotājam istabā, ir vērts plašāk atvērt acis svētku brīnumam un ieviest ko jaunu – Ziemassvētku eglīti savā dārzā. Šķiet, ideja rotāt eglīti dārzā un turpat aicināt ģimeni, radus un draugus kopā svinēšanai pandēmijas apstākļos būtu apsveicama arī no epidemiologu puses. Turklāt šāda ideja ir draudzīga gan pašam kokam, gan saimnieku naudas makam, jo pietiekami daudz cilvēku izvēlas eglīti nevis bez maksas nocirst AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajā mežā, bet gan iegādāties vairāku desmitu eiro vērtu šķirnes eglīti, kuru pēc svētkiem izmet ugunskurā. Iestādīta dārzā, tā zaļos gadiem ilgi un, tuvojoties Saulgriežiem, izpaliks ikgadējās galvassāpes par eglītes iegādi.
Eglītei Tavā dārzā būs būt, ja
Tavā īpašumā ir tai piemērota vieta (par veiksmīgu vietas izvēli lasi tālāk rakstā)
Tavi pirkstiņi ir kaut nedaudz “zaļi” un Tevī ir darba spars eglītes iestādīšanai un regulārām rūpēm par to
Tu esi gatavs iedegt savu radošo dzirksti un kaut daļēji svētkus no istabas pārnest uz ārtelpām
Tava sirdsapziņa neļauj katru gadu eglīti cirst mežā, nedodot tai iespēju augt lielākai
Svētkos Tev ir svarīgas atmiņas un emocijas, jo eglīte dārzā aug līdz ar Tevi, Taviem bērniem un smaržīgajos zaros uzkrāj labākos svētku mirkļus
Svētku rītā brienot pa piesnigušo mežu eglītes meklējumos, izvēle ir vienkārša – mežs mums dāvina pašu parastāko egli Picea abies. Taču atliek aizbraukt uz kokaudzētavu, kur krāsu, formu un izmēru daudzveidība ir tik liela, ka iestājas saprotams apjukums. Skaistas ir daudzas. Bet kura no visām iederēsies tieši Tavā dārzā? Par galvenajiem principiem, kā izvēlēties piemērotāko eglīti noteiktiem dārza apstākļiem , stāsta AS “Latvijas valsts meži” Smiltenes kokaudzētavas vadītāja Baiba Miķe. Izrādās, ka šķirņu, kas būtu gatavas godam nest Ziemassvētku eglītes vārdu, nav nemaz tik daudz, jo lielais vairums cilvēku parasti izvēlas eglīti, kuras augstums nepārsniedz 3 metrus. Ja dārza platība atļauj tajā augt tik garai eglei kā mežā un saimnieki ir gatavi pēc gadiem egli rotāt ar garo kāpņu palīdzību, pieejamo egļu klāsts palielinās.
Piemērotākās sugas
Korejas Baltegle/ Abies koreana ‘Silberlocke’ – lai gan jebkura baltegles šķirne būtu viena no vizuāli skaistākajām izvēlēm, kokaudzētavas vadītāja baltegles kā Ziemassvētku kociņus stādīt neiesaka. Latvijas klimatiskajos apstākļos tās slimo, kā arī ir cimperlīgas augšanas apstākļu ziņā – baltegle prasa labākus augšanas apstākļus nekā parastā egle – vidēji auglīgu un viegli skābu augsni (pH 5-6,5). Taču ‘Silberlocke’ ir viena no retajām, ja ne vienīgā šķirne, ko varētu izvēlēties. Tā ir ļoti grezna egle, kas atrodas daudzu vērtīgu kolekciju dārzos. Egles čiekuri ir zili violetā krāsā. Aug ļoti kupla un skujas ir skaistā, tumši zaļā tonī no augšpuses, bet no apakšas – baltas, un, zariem un skujām tiecoties uz augšu, egle no malas izskatās balta. Lēnaudzīga, gadā paaugsies par 15cm. Nebūs augstāka par 2,5 metriem. Jāņem vērā, ka baltegles skujas ir jutīgas, tāpēc ilgstošs spuldzīšu rotājums laukā pie mājas augošai balteglei īsti nepatiks, skujas sāks brūnēt un kalst.
Lai no tā izvairītos, Baiba Miķe iesaka izvēlēties tieši asās egles jeb sudrabegles.
Sudrabegle / Picea pungens ‘Erich Frahm’ – eglīte veido skaistu, konisku formu. Skujas zilganpelēkā krāsā. Maksimālais augstums 2 metri.
Sudrabegle / Picea pungens ‘Fat Albert’ - lēni augoša, kompakta, piramidālas formas sudrabegle; skujas sudrabaini zilas, čiekuri iegareni, pavasarī zaļgani, kad nogatavojas- gaiši brūni. Izaug augstāka nekā citas sudrabegles – līdz 3,5 metriem.
Sudrabegle / Picea pungens ‘Baby Blue Eyes’ – platuma ziņā kompakta (1,5 m) eglīte, kas izaug 3 m augsta. Skaistas, zaļganpelēkas skujas.
Kanādas egle / Picea glauca ‘Conica’ – eglīte tiem, kam patīk nelielas un piramīdveida formas. Kociņš sasniedz tikai 1,5 līdz 2,5 m augstumu. Skujas skaistā, zilganzaļā krāsā.
Serbijas egle / Picea omorika ‘Nana’ – īsta skaistule ar sidrabainu skuju iekrāsojumu. Izaug garāka par citām eglītēm – līdz pat 4 metriem.
Klasiskāku formu un izvēļu cienītājiem Baiba Miķe aicina un svētkiem sētā iestādīt mūsu pašu parasto egli, iesakot Picea abies šķirnes ‘Remontii’ un ‘Ohlendorffii’ - skaistas, blīvas un piemājas pagalmiem draudzīgas augstuma ziņā. Tās izmaksu ziņā būs makam draudzīgākas un ir lieliski pielāgojušās mūsu augšanas apstākļiem, nesolot sagādāt lielas ieaudzēšanas un kopšanas problēmas. Parasto egli (mazu, gadu vecu) var izrakt arī savā vai, īpaši sarunājot, draugu, radu, paziņu vai kaimiņu meža īpašumā. Eglīte rūpīgi jāizrok, bedres apkārtmēram esot vienādam ar apakšējo zaru vainaga diametru un 0,5 metru dziļumā. Koka saknes ir rūpīgi jāattīra no augsnes, tās nesaraujot. Noteikti uz koka saknēm jāatzīmē depespuses, kas būs svarīgi pie tā pārstādīšanas un maisā līdzi jāpaņem meža augsne, ko iebērt bedrē eglītes jaunajā mājvietā.
Ja eglīti gribas baudīt ne tikai svētkos, bet arī pavasarī, var izvēlēties egles, kuru jaunie dzinumi ir koši dzeltenā krāsā, piemēram ‘Aurea Magnifica’, ‘Acrocona’, vai rozā krāsā, piemēram, ‘Roseospica’ (tā gan izaug diezgan gara, desmit gados jau ir 3 m augstumā). Krāsu spēles ir fantastiskas – zaļie zari ar dzelteniem vai rozā čiekuriem, ka vēlāk kā pērles nobirst Tavā dārzā.
Informācija par cenām
Saskaņā ar AS LVM Smiltenes kokaudzētavas speciālistu sniegto informāciju, cenas eglīšu stādiem variē atkarībā no to vecuma un izmēriem. Korejas baltegle ‘Silberlocke’ maksā no 18 līdz 40 eur. Dažādas sudrabegles no 3 līdz pat 30 eur. Sudrabegles vismazākajos podiņos iespējams iegādāt par 1,50 eur. Picea abies šķirnes ‘Remontii’ un ‘Ohlendorffii’ kokaudzētavā pieejamas par 25-50 eur. Likumsakarība cenu veidošanās procesā - jo vecāks (lielāks) stādiņš, jo augstāka cena.
Egle nav gaismas ziņā prasīga suga, tā var augt arī citu koku ēnā. Lieliski tās jūtas bērzu ieskautas, un to radītā ēna eglēm pat ir noderīga. Atšķirībā no smilšmīles priedes, tai patīk barības vielām bagātākas augsnes, arī pārpurvotas augsnes tai nederēs. Līdz ar to saimniecībā nepieciešanības gadījumā ir jāsakārto meliorācijas sistēma. Egle ļoti noārda augsni, tāpēc to nevar stādīt blakus augļu kokiem. Skuju kokus drīkst stādīt tikai divreiz gadā. Piemērotākais laiks stādīšanai - pavasaris (aprīļa beigas un maija sākums) un rudens (augusta beigas un septembra sākums). Iestādot augus vēlāk, tie nepaspēs iesakņoties. Baiba Miķe iesaka atcerēties ļoti svarīgu niansi - kailsakņu skuju kokus, proti, eglītes kas raktas mežā, var stādīt pavasarī un rudenī, kad veģetācijas periods ir apstājies, taču kokaudzētavā pirktos konteinerstādus var stādīt, kamēr vien zeme nav sasalusi.
Kā stāda eglīti? Soli pa solim
Bedre jārok tikpat dziļa kā sakņu sistēma un 2-3 reizes platāka par to.
Stādāmbedrē jāsagatavo auglīga un irdena augsne. Vislabāk izvēlēties slieku kompostu, vienkāršākā gadījumā var izmantot kompostu, kurā ir koku lapas, salmi vai pļautā zāle. Nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus.
Sagatavotajā bedrē ievieto nedaudz mitras kūdras, kas tiek sajaukta ar zemi vai kompostu. Kompostam nevajadzētu būt vairāk kā 15% no augsnes, ar ko tiks aizpildīta bedre.
Bedri līdz pusei piepilda ar tai paredzēto augsni un pielej to pilnu ar ūdeni
Kad ūdens ir sasūcies augsnē, egli liek bedrē. Tās sakņu sistēmas augšai būtu jābūt vienā līmenī ar apkārt esošās zemes virsmu
Pēc tam bedri aizpilda ar atlikušo augsni un kārtīgi aplaista. Ja augsne bedrē nosēžas, to var piebērt papildus
Svarīgas praktiskas nianses
Ļoti jāpievērš uzmanība eglītes nākotnes izmēriem. Neapdomīgi iestādīta, ar laiku tā var kļūt par traucēkli, nereti piestādot pārāk tuvu mājai vai zem elektrolīniju vadiem, vai par ciešu kopā ar citiem augiem dobē
Tā kā pēc iestādīšanas eglei nepieciešama intensīva un regulāra laistīšana, ideāli, ja var nodrošināt pievienošanu dārza laistīšanas sistēmai
Izgaismošanai ziemas periodā netālu no eglītes var paredzēt elektrības rozeti
Ja dārzā uzturas suns, jārēķinās, ka suņu urīns skuju kokiem nepatīk, to atstātie pleķi ar laiku kļūst brūni, skujas nobirst un neatjaunojas.
Ja vēlamies, lai iestādītā eglīte patiesi zaļotu mūžīgi, par to ir jārūpējas visu cauru gadu. Pavasarī, kad sniegs ir nokusis, eglīti nepieciešams mēslot ar skuju kokiem paredzēto mēslojumu, pirms tam to kārtīgi salaistot ar ūdeni. Pirmo reizi mēslošanu veic aprīļa beigās vai maija sākumā, atkārtoti – jūlija vidū. Jāņem vērā, ka skuju koku mēslošanai nedrīkst izmantot svaigus kūtsmēslus vai vircu. Ja iekrīt sauss rudens, pirms sala ieteicams eglīti kārtīgi salaistīt ar ūdeni, tādejādi pasargājot to no izžūšanas. Nelielai eglītei tas varbūt nav tik aktuāli, taču jāņem vērā, ka ziemā skuju koku zari bieži nolūzt biezās sniega segas dēļ, tāpēc ieteicams tos regulāri notraust no sniega. Februārī nedrīkst aizmirst eglīti apsegt ar agrotīklu vai egļu zariem, lai spilgtajā agra pavasara saulē tā neciestu no apdegumiem (noteikti šis jāņem vērā, izvēloties Kanādas egli ‘Conica’). Ja vēlies, lai egle būtu ilgstoši skaista visā augumā, nenoēno tās apakšējos zarus, tā, lai gaisma tiek tiem klāt, tumsā – tās zarojums / skujojums kļūs retāks, skujas nobirs un kopējā siluetā paliks robi. Nemaz tik daudz darba taču nav, vai ne?
Kas jāņem vērā no ainavas plānošanas skatpunkta
Padomus iesaka Sintija Nagle, ainavu arhitekte uzņēmumā SIA “Galantus”
Svarīgi egli izvēlēties proporcionāli dārza telpas mērogam. Piemēram, neliela dārza (600 m2) platībā, labi iederētos 3-4 m augsta egle, tikmēr plašā lauku īpašumā savu krāšņumu visā pilnībā spēs parādīt 10-15 m augsta egle vai iespējams pat egļu grupa
Svarīga arī vainaga forma, skuju krāsa; kā tā iekļausies kopējā dārza telpā vai ainavā; piemēram, dabiskā ainavtelpā, egle ar zaļu skujas krāsu izskatīsies dabiskāk un harmoniskāk, kamēr privātā dārzā, kur ir daudz dažādu formu un toņu skujeņu – zila toņa skuju egle kalpos kā spilgts akcents
Izvēloties eglītei vietu, jāapdomā, vai tā būs redzama ikdienā vai svētku laikā, paveroties pa mājas logu; Ja egli plānots svētkos dekorēt, jāplāno tai brīva piekļuve vismaz no vienas puses
Ja teritorijas platība atļauj – neliela izmēra egles var stādīt grupā, veidot tās kā dekoratīvu stādījumu ar citu šķirņu, sugu skuju kokiem, ziemcietēm, graudzālēm
Idejai - bieži vien “ziemassvētku eglītes” vietā dārzā var kalpot arī kāds cits lielāka izmēra koks, krūmaugs, ko, liekot lietā radošumu, var izdekorēt ar gaismu lampiņu virtenēm un svētku rotājumiem
No podiņa dārzā
Daudzi no mums izvēlas eglīti nopirkt un nest istabā ar visu podu. Loģiska rīcība būtu pēcāk padomāt par eglītes nākotni, jo dzīvu kociņu taču ārā nemetīsim. Pārstādīt kociņu dārzā var pavasarī aprīļa otrajā pusē, kad augsne jau atkususi. Līdz tam eglīte uzreiz pēc svētkiem jāiznes laukā. Ārā ar visu podu to var novietot sniega kupenā. Ja gadījies bezsniega periods, podu ar visu eglīti ierok zemē, tādējādi pasargājot saknītes no apsalšanas. Tuvojoties pavasarim, egli novieto ēnā, lai saulē neapdegdzinumi, un regulāri laista, lai neiekalstu sakņu kamols. Stādīšanas vietā izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina un samaisa ar ūdeni, lai rodas dubļi. Egli no podiņa uzmanīgi un lēni izņem. Kociņš zemē jāiestāda tikpat dziļi, cik tas ir audzis podā. Kad egle jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes ir brīvas, tās nedrīkst locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, vai tās nav ieliktas bedrē pārāk dziļi. Nedēļu pēc pārstādīšanas egli ieteicams aplaistīt.
Atgādinājums! Eglītes drīkst cirst meža ceļmalās, grāvmalās, zem elektrolīnijām, uz stigām. Augstumā tā nedrīkst pārsniegt trīs metrus, celma diametram jābūt mazākam par 12 cm, eglīte jānozāģē līdz ar zemi. Svētku kociņus aizliegts cirst privātajos un citu īpašnieku mežos, dabas parkos un aizsargājamās teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapu, kā arī jaunaudzēs.
留言