Konsultē: Sarmīte Rancāne, LLU Zemkopības institūta pētniece
Daudzviet ierasts, ka savā dārziņā gadu no gada audzējam sev tīkamos dārzeņus. Izaudzējam, novācam; ja tiekam pie kūtsmēsliem - iestrādājam tos; ja netiekam, tad pavasarī pakaisām minerālmēslus, un riņķa dancis sākas no jauna. Kamēr ir labi, tikmēr ir labi, taču, vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni, un rezultātā gūstam mazākas ražas, pazeminās augsnes auglība un augsnē zūd augu barības elementu līdzsvars. Varam izmantot arvien vairāk un vairāk minerālmēslu, bet labu ražu iegūt paliks arvien grūtāk. Labā ziņa ir tā, ka ir citi dabai draudzīgāki veidi, kā saglabāt un uzlabot augsnes auglību. Un tas ir mūsu spēkos. Viens no samērā vienkāršiem un pieejamiem veidiem, kā to izdarīt, ir zaļmēslojuma audzēšana un iestrādāšana augsnē. Tā ir gan lieliska alternatīva minerālmēsliem, gan arī veids, kā saimniekot, atstājot mazāku negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Citiem vārdiem – iespēja saimniekot ilgtspējīgi.
Zaļmēslojums ir sulīgi, nepārkoksnējušies kultūraugi, bagāti ar olbaltumvielām, cukuriem, dažādām bioloģiski aktīvām vielām; tos audzē augsnes ielabošanai, lai samazinātu tās sablīvēšanos, barības elementu izskalošanos un eroziju. Ziedēšanas sākumā tos iestrādā augsnē.
Zaļmēslojuma nozīme
Zaļmēslojumam ir liela nozīme trūdvielu un augu barības vielu palielināšanā, kā arī augsnes struktūras uzlabošanā. Lai gan Sarmīte Rancāne iesaka izmantot pārmaiņus gan kūtsmēslus, gan zaļmēslojumu, zaļmēslojuma iedarbību var uzskatīt par līdzvērtīgu kūtsmēliem - 3kg zaļās masas aizstāj 1 – 1,5 kg kūtsmēslu. Šodienas situācijā, kad kaimiņu saimniecībā sarunāt kūtsmēslus ir teju neiespējami (jo govis reti kurš audzē), šis fakts iepriecina.
Augu saknes ir viens no augsnes irdinātājiem. Irdināšanas procesā augsne tiek bagātināta ar slāpekli, fosforu, kāliju un kalciju. Zaļmēslojuma sakņu sistēma (sevišķi tauriņziežu) uzņem no dziļākajām zemes dzīlēs esošās barības vielas un padara tās pieejamas augiem ar zemāku sakņu sistēmu.
Augu saknēm sadaloties, tiek radīta labvēlīga vide daudziem derīgiem mikroorganismiem un sliekām. Veidojas humuss, tiek uzlabota augsnes struktūra un palielinās tās spēja saglabāt tik nepieciešamo mitrumu. Organiskās vielas un humuss parasti iet zudumā, kad tiek apstrādāta augsne ar minerālmēslojumiem un novākta raža.
Augu lapas piesedz zemi, pasargājot to no erozijas, saules apdegumiem.
Zaļmēslojums kalpo kā biofumigācijas līdzeklis - tas ir kaitēkļu apkarošanas paņēmiens lauksaimniecībā, kurā aktīvā viela tiek iegūta, sadaloties augsnē tikko sasmalcinātam un apraktam augu materiālam Tādējādi tiek ierobežots kaitnieku daudzums augsnē un uz augiem (nematodes, drātstārpi, kolorado vaboles u.c.).
Regulāri pielietojot zaļmēslojuma iestrādāšanu, tiek nozīmīgi samazināts augsnes skābums (par 0,2-0,5 vienībām).
Lielisks veids, kā atbrīvoties no daudzgadīgajām nezālēm – usnēm, vārpatām u.c.
Vairāki zaļmēslojuma augi ir lieliski nektāraugi, piemēram, griķi un facēlija.
Zaļmēslojuma trūkumi
Augu biomasas sadalīšanās praktiski nenotiek, ja augu masa ir sažuvusi un tā nav iestrādāta.
Tauriņziežu atliekās esošā slāpekļa mineralizācija bieži vien noris periodos, kad nenotiek slāpekļa uzņemšana augos, tāpēc tā izskalošanās potenciāls ir augstāks, salīdzinot ar minerālmēslu lietošanu.
Saimniekojot intensīvi, tauriņziežu biomasā iekļautais slāpeklis nespēj nodrošināt potenciāli iespējamo nākamā kultūrauga ražu.
Iespējami augsti slāpekļa izskalošanās zudumi
Izmantojamie augi
Rudzi – šos visbiežāk sēj tieši mazdārziņos un siltumnīcās. Sakņu izdalījumi dezinficē augsni un ierobežo vairāku patogēno mikroorganismu sugu (tostarp krustziežu augoņu ierosinātāju) attīstību, nomāc nezāles, dziļā sakņu sistēma labi izceļ barības vielas, ja tiek uzrušināta augsnes virskārta ne dziļāk par 10-15 cm. Bet ir jāņem vērā- rudzos pārziemo un nākamo gadu savairojas kailgliemeži, uz saknēm mīl mieloties drātstārpi.
Griķi - ir pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Tiek ieteikts griķus zaļmēslojumam sēt vasarā, lai pēc 6–8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši nezāles, varētu sagatavot augsni. Labi izmantot ziemāju sējai. Svarīgi ir neļaut griķiem izveidot sēklas.
Facēlija – piesaista bites; uztur fosfora un kālija sastāvu. Aizkavē nezāles, patogēno sēnīšu attīstību. Balansē zemes skābumu. Tāpat kā griķiem- nav radniecīgs daudziem no tradicionāli audzētajiem kultūraugiem, tātad var sēt, nesekojot augsekas principiem. Labs priekšaugs krustziežiem.
Pupiņas, zirņi - pupu augi dod lielu zaļo masu, pašos pākšaugos ir daudz proteīna, no kura pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Saknes uzirdina augsni. Labi nosedz augsnes virskārtu ar lapām, tā nomācot nezāles, kā arī novēršot augsnes sablīvēšanos un izžūšanu. Audzēšanas periods ir visai īss, ap sešām nedēļām, tātad vēl var pagūt izaudzēt un novākt ražu.
Lupīnas - trūdēšanas laikā ļoti līdzīgs kūtsmēslojumam, pēc mineralizācijas atbrīvojas slāpeklis. Veido lielu zaļo masu. Plašāk izmanto viengadīgās lupīnas: dzeltenā, šaurlapu un baltā lupīna. Zaļmēslojumam var audzēt arī daudzgadīgo lupīnu. Spēcīgi attīstīta sakņu sistēma- līdz 2 m. Visīsākais veģetācijas periods ir šaurlapu lupīnai, garāks - dzeltenajai, visgarākais - baltajai lupīnai. Pirmo reizi pļauj ziedēšanas laikā, bet otro reizi - pirms sala iestāšanās.
Agrīnais sarkanais āboliņš – tam ir liela nozīme trūdvielu satura palielināšanā augsnē. Zaļmēslojumam izmanto agrīno āboliņu. Ir labākie priekšaugi ziemāju un vasarāju labībām, rušināmaugiem un liniem. Piesaita bites (mednesis), aizsargā no kodēm, irdina augsni. Labs maisījumos ar viengadīgo aireni. Jauki iesēt ābeļu dārzā.
Eļļas rutki - plaši izmanto augsnes dezinfekcijai. Ierobežo biešu cistu nematodi, bet, sējot pēc 1. augusta, efekts ir zems, jo nemīl salu un apstājas attīstībā. Laikus iesēti eļļas rutki labi piesaista augsnes slāpekli. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas uzkrājas augu atliekās, tādējādi nenotiek barības vielu izskalošanās.
Baltās sinepes - uztur augsnē fosforu, kāliju un sēru. Ir labs augsnes dezinfekcijai, apkaro nematodes, atbaida drātstārpus, maijvaboļu un sprakšķu kāpurus, kolorādo vaboles (pēc kartupeļu stādu izdīgšanas sēj klāt vai lauka malās un rindstarpēs). Labs pēcaugs augustā novāktām kultūrām, jo zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam- izturīgs pret salnām. Bet ir jāņem vērā -tās slikti aug blīvās, smagās, mitrās māla augsnēs. Ja augsne ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.
Samtenes - izmanto pret sakņu pangu nematodi. Visefektīvākās ir zemās šķirnes- efekts saglabājas pat vairākus gadus. Citas samteņu sugas uzlabo augsnes struktūru, bet pret nematodēm ir mazefektīvas. Atbiedē kāpostu balteni un tam līdzīgos. Bet jāņem vērā- samtenes ļoti garšo gliemežiem un tās nepacieš pētersīļi un selerija.
Kliņģerītes – kliņģerīšu lauks ir vizuāli ļoti pievilcīgs. Un te divi zaķi ar vienu šāvienu – ziedu būs daudz, daļu no tiem var savākt tējai, savukār atlikušos iestrādāt augsnē.
Liela daļa saimnieku praktizē zaļmēslojuma maisījuma izmantošanu. Variējot ar sugām un to daudzumu maisījumā, ir iespējams ne tikai spēcīgāk nomākt dažādus kaitīgos organismus, bet iedarboties arī uz augsni, tās struktūru, mikroorganismiem; dažādo sugu klātbūtne nodrošina maisījuma labāku noturību gan pret negatīviem klimatiskajiem apstākļiem, gan arī pret dažādu patogēno organismu darbību.
Zaļmēslojuma iestrādāšana augsnē
Lai no zaļmēslojuma pēc tā iestrādāšanas augsnē būtu jēga, tas ir pietiekami kārtīgi jāizaudzē, proti, nepietiks ar vienu mēnesi, kad augu stiebri nesen izlīduši no augsnes un mazliet paaugušies. Augus vēlams audzēt no pavasara līdz rudenim (izņēmums varētu būt eļļas rutks, kas lielu zaļo masu sasniedz krietni īsākā laikā). Augiem ir jāizaug lieliem un spēcīgiem, lai fotosintēzes rezultātā tie saražotu labāko iespējamo. Lielākiem augiem arī organisko vielu saturs ir augstāks.
Zaļmēslojumu vislabāk iestrādāt ar augsnes frēzi. Ja gribas kārtīgu fizisko slodzi, var izmantot arī dārza lāpstu, bet viegli nebūs. Vislabāk iestrādāšanu veikt rudenī, taču negaidīt oktobra beias, novembri, kad augsne ir ļoti mitra. Ja zaļmēslojums sēts vasaras beigās pēc ražas novākšanas, rudenī labāk to neaiztikt, bet atstāt uz lauka līdz pavasarim.
Lielākais vēlamais rezultāts no zaļmēslojuma ir sākoties trūdēšanas procesiem, jo tad izdalās vairākas ķīmiskās vielas, kuras iznīcina slimību ierosinātājus un pat nematodes. Tādēļ nopļauto zaļo masu nav ieteicams nest prom no dobes vai lauka. Augi attīra augsni arī tad, ja tos vienkārši atstāj kā mulču un trūdēšana norisinās mazāk intensīvi vairāku mēnešu laikā. Mazdārziņā dobi rudenī var apsegt ar plēvi. Trūdēšanas laikā augsnes temperatūra zem plēves parasti paaugstinās un tādējādi tiek iznīcināta daļa nezāļu sēklu.
Kur pirkt sēklas zaļmēslojumam?
Praktiski jebkurā dārza sēklu veikalā vai internetveikalā (nelielos apjomos)
Zemnieku saimniecībā “Ķiveļi” Saldus novada Jaunlutriņu pagastā
Agrimatco Latvia veikalos Latvijā