Mūsu tautas folklorā bite izsenis bijusi darba tikuma, čakluma, strādīguma, kārtības un tīrības simbols. Gan gadskārtu dziesmās, gan virknē citu folkloras tekstu bite ir cieši saistīta ar auglību, gaismu, sauli, dabas atdzimšanu un augšējās pasaules dievībām. Tieši tāpēc jauns, krietns un mērķtiecīgs lauku mājas saimnieks biškopību varētu uzskatīt par gana romantisku, skaistu un saldu lauksaimniecības nozari. Piedzīvojot beidzamo gadu bioloģiskās pārtikas ražošanas un pieprasījuma uzplaukumu, varētu rasties sajūta, ka bioloģiskā medus ražošana būs īstā niša – atliks atrast klusu, neskartu dabas nostūri, un čaklās vācējas dāvās tīru medu. Vai būs tik vienkārši – lūkosim noskaidrot.
Konsultē: Ineta Eglīte, Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste-konsultante
SAPNIS PAR BIOLOĢISKĀM BITĒM. Atbildot uz jautājumu, kādiem ir jābūt apkārtējās vides apstākļiem, lai varētu nodarboties ar bioloģisko biškopību, biedrības pārstāve norāda, ka, pirmkārt, ir jāapgūst biškopība - jāprot apieties ar bitēm. Ja ir vēlme darboties kā bioloģiskam biškopim, svarīgākais un kritiskākais ir - kādā vietā bites tiks turētas. Latvijā ir intensīvās lauksaimniecības reģioni, piemēram, Zemgale, kuros ir gandrīz neiespējami sertificēt bioloģisko biškopību. Bet, ja mantojumā ir īpašums mežainā apvidū, kur vēl saglabājušās kādas pļavas un lauksaimniecībā ne tik intensīvi izmantotas teritorijas, vai arī apkārtnē ir pārsvarā bioloģiski apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, tad tas varētu būt iespējams, un to pat vajadzētu izmantot, jo tādu vietu nav daudz. Kā norāda speciāliste, nepatīkami vienīgi ir tas, ka bites ne vienmēr nektāru ievāc to noteikto 3 km rādiusā, dažkārt tās aizlido pēc nektāra arī tālāk, ja nektāra avots ir ļoti pievilcīgs un tuvākā apkārtnē nektāra ienesums ir nabadzīgāks.
Bioloģiskās bišu dravas drīkst atrasties vietās, kur trīs kilometru rādiusā ir tīra vide, kurā netiek izmantoti pesticīdi un cita agroķīmija, un bites var iegūt nektāru un ziedputekšņus no bioloģiskās lauksaimniecības augu kultūrām vai savvaļas augiem, vai mežiem. Dravas ir jātur pietiekamā attālumā no avotiem, kas var radīt medus piesārņojumu vai kaitēt bitēm. Bišu stropus un materiālus, ko izmanto biškopībā, gatavo no dabīgiem materiāliem, un bites piebaro tikai ar bioloģiski sertificētu barību.
BIŠKOPJI SATRAUKTI. Diemžēl, arvien pieaugot konvencionālās lauksaimniecības platībām Latvijā, var kļūt apdraudēta bioloģisko dravu pastāvēšana. Bioloģiski strādājošie bitenieki savas dravas novieto apvidos, kuros ir iespējams nodrošināt to, ka nektārs un ziedputekšņi tiek iegūti no bioloģiskās lauksaimniecības augu kultūrām un savvaļas augiem un mežiem. Bioloģiskās ražošanas noteikumi nosaka, ka vismaz 3 kilometru attālumā no bišu dravas nedrīkst būt, piemēram, rapšu lauki, kas tiek apsmidzināti ar pesticīdiem. Līdz ar to nākotnē Latvijā nodarboties ar biškopību saskaņā ar bioloģiskās ražošanas noteikumiem varēs ļoti ierobežotās teritorijās. Raksta tapšanas gaitā uzklausot vairāku biškopju pieredzes stāstus, teju visi atzina, ka šodien vairs nevar samniekot kā agrāk, proti, turēt bišu stropus pie mājas. Sakarā ar to, ka konvenciālā lauksaimniecība plešas plašumā, visi tīrumi, kas agrāk bija pļavas un ganības, tiek aparti, un ganību bitēm paliek aizvien mazāk. Bitenieki tādējādi ir spiesti stropus ar bitēm vest uz tuvākiem vai tālākiem kaimiņu pagastiem.
IZAICINĀJUMS – ATRAST VIETU DRAVAI. Eksperte vērtē, ka lielākais izaicinājums, darbojoties šajā nozarē, varētu būt tieši dravošanas vietas izvēle - apkārtne bez intensīvās lauksaimniecības. Visas pārējās prasības, kas jāievēro un pēc kurām jāsakārto dravošana, ir izdarāmas - tālāk tekstā uzskaitītas galvenās prasības. Piemēram, vaska apmaiņai var izmantot tikai sertificētas bioloģiski ražotas izcelsmes vaska šūnas vai arī gatavot no sava vaska pats vai arī no sava vaska reģistrētā vaska pārstrādes uzņēmumā, kurš nodrošina izsekojamību, ka šūnas tiešām tiek izgatavotas no attiecīgā vaska. Bišu piebarošana ziemošanas periodam notiek uz pašu bišu atbilstoša un ziemošanai piemērota medus vai arī piebarošanu veic ar bioloģiski sertificētu ziemas barību, pamatojot, kāpēc nav sava medus un ir radusies nepieciešamība bites piebarot. Bišu slimību ierobežošanai atļautas tikai dabiskas metodes un dabiski līdzekļi. Piemēram, Varroa destructor ierobežošanā drīkst izmantot tikai organiskās skābes un augu izcelsmes vielas. Dravošanā priekšroku dodama vietējai bišu pasugai - Apis mellifera mellifera. Stropa materiāli jāizvēlas pēc iespējas dabiskas izcelsmes.
Iegādājoties bioloģiski sertificētu medu, pircēji var būt droši, ka bišu produktos pesticīdu atliekvielu iespējamība ir niecīga.
STINGRA UZRAUDZĪBA. Ja vēlas, lai bioloģisko produktu ražošana ir atbilstoši sakārtota un sertificēta, tad ir jāizpilda bioloģiskās ražošanas prasības, kas noteiktas ES regulā, ir jāveic pieraksti un uzskaite dravā, un ir ikgadēja sertifikācijas inspektora vizīte dravā, kā arī ir katru gadu jāiesniedz pieteikums, ražošanas plāni un atskaite par saražoto iepriekšējā sezonā. Bioloģiskos ražotājus uz grauda tur arī Valsts augu aizsardzības dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Lauku atbalsta dienests. Ja atklājas neatbilstības, uz laiku tiek apturēta sertifikāta darbība. Ja pārkāpumi turpinās, iegūto sertifikātu atņem, turklāt jāatmaksā visas ES fondu plānošanas perioda ietvaros saņemtās subsīdijas. Līdz ar to mācība par šmaukšanos ir ļoti skarba.
NEBĪTIES NO BIROKRĀTIJAS. Biškopības biedrības pārstāve atzīst, ka papīru darbi ir papildus darbi, taču ne tik apjomīgi, lai netiktu galā. Kā pozitīvo aspektu viņa min, ka iespējams pieteikties arī uz atbalsta maksājumiem. Atbalsts gan kopš 2022. gada ir samazināts, bet samazinājums ir skāris arī citus bioloģiskās saimniekošanas veidus - ne tikai biškopību. Tieši šie maksājumi, iespējams, arī ir tas, kas bioloģisko biškopību vēl uztur kaut kādā līmenī. Vēl ir arī biškopji , kuri vēlas saimniekot bioloģiski pēc savas pārliecības, un tie dažkārt pat nesertificējas, stāsta biedrības pārstsāve. Protams, ja nav atbilstošā sertifikāta, tad nevar izmantot bioloģisko produktu marķējumu.
No 2023. gada ieviestas izmaiņas valsts atbalstā bioloģiskajiem biškopjiem*
Ja līdz šim atbalstu maksāja par saimēm, tad tagad, lai saņemtu atbalstu, jāpiesaka platības, uz kurām bites nodrošinās apputeksnēšanu. Atbalstam ir noteikts ne tikai minimālais platību lielums, bet arī saimju skaits, par kuru varēs saņemt atbalstu. Jābūt vismaz 2 bišu stropiem/saimēm uz ha, lai saņemtu atbalstu par 1 ha. Atbalsta likme bioloģiskajā biškopībā ir 60 eur/ha. Atbalstam var pieteikt ne mazāk kā 10 ha.
*Avots: Latvijas Lauku konsultāciju un pakalpojumu centrs
KĀ NENOPIRKT SLIKTU MEDU? Pastarpināti uzdevu ekspertei jautājumu par to, kā izvairīties no nekvalitatīva medus iegādes? Ineta Eglīte stāsta,ka tirgū nekvalitatīvs medus, iespējams, nemaz nav tik daudz pieejams, kā tiek uzskatīts. Medum ir noteiktas kvalitātes prasības, un pārsvarā tas tām arī atbilst, tās visi pārzina un ar tām rēķinās. Veikalos, lielveikalos, lētajos iepirkšanās veikalos pieejamais medus, kas ir ievākts citās valstīs, arī ārpus ES, ir fasēts citu valstu fasēšanas uzņēmumos, un, lai gan viss it kā tiek kontrolēts, tomēr tur dažkārt atklājas dažādas neskaidras un nepatīkamas lietas. Neoficiāli tiek apgalvots, ka medus viltojumu procents ir visai liels, un to noteikti veido ne jau medus no biškopju dravām, pārdots tiešajā tirdzniecībā, bet gan šie lielie fasētāji un viņu izvēlētie iegādes avoti. Biedrības pārstāve uzsver, ka visdrošāk medu ir pirkt pie sava biškopja, kurš jums patīk un kuram uzticaties. Tas var būt biškopis kaimiņos vai arī, piemēram, tirgū. Tādējādi medus tiek pirkts no tiešā ražotāja, līdz ar to viņš arī ir tieši atbildīgs par to, ko piedāvā saviem klientiem. Uz marķējuma etiķetes parasti ir arī biškopja kontaktinformācija, un, ja kaut kas nepatīk, ir iespējams sazināties. Biškopju Latvijā ir diezgan daudz, un viņu vidū pastāv arī konkurence, līdz ar to biškopji ir diezgan labi apmācīti kvalitatīva un laba medus ražošanas jautājumos.
Skaidrs ir viens - gudrāk rīkosies tie, kas iegādāsies biškopības produkciju no zināmām bioloģiskajām biškopības saimniecībām, tādējādi saņemot garantiju, ka bites nebūs ganījušās laukos, kur lietotas lauksaimniecības indes.
Kā kļūt par bioloģisko ražotāju?
· Lai iegūtu bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, zemnieks, lauksaimnieks vai pārstrādes uzņēmums vispirms iesniedz pieteikumu vienā no sertificēšanas institūcijām (pēc brīvas izvēles), norādot izvēlētās jomas un platību. Latvijā darbojas divas kontroles institūcijas – Vides kvalitāte un Sertifikācijas un testēšanas centrs.
· Jaunpienācējiem bioloģiskajā lauksaimniecībā obligāti jāiziet 160 stundu ilgs mācību kurss – tas jāpaveic divu gadu laikā. Mācības piedāvā gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mūžizglītības centrs, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (tālmācībā), gan Sertifikācijas un testēšanas centrs.
· Pēc pieteikuma izvērtēšanas inspektors dodas uz pārbaudi saimniecībā un tiek noteikts pārejas periods 2 gadu garumā. Šī perioda laikā saimniecība pārtop par pilntiesīgu bioloģisku saimniecību.
PIEREDŽU STĀSTI
Maija Malnača, bioloģiskā biškope no Viesītes puses
Nodarboties ar biškopību sākām 2012. gadā – esam auguši no 2 līdz 83 stropiem. Saimniekojam 3 novietnēs, kuras nepārtraukti tiek pārvietotas. Bioloģiskā sertificēti esam pēdējos 4 gadus. Kas mūs pamudināja par labu tieši bioloģiskajai saimniekošanai? Te es minētu divus apstākļus. Pirms tiem 4 gadiem rakstījām projektu finansējuma ieguvei, un tapšana par bioloģisko lauksaimnieku bija viens no nosacījumiem, kas deva lielāku garantiju tam, ka projekts tiks apstiprināts. Arī atbalsta maksājumi ir lielāki. Tomēr pāri visam ir mūsu pašu pārliecība par labumu, ko sniedz dabīga pārtika. Arī pirms tam paši nekādus pesticīdus nelietojām un saimniekojām videi draudzīgi.
Tiesa, jāsaka, ka šodien situācija ir krietni mainījusies, salīdzinot, kāda tā bija pirms 4 gadiem. Tolaik apkārtnē vēl bija gana daudz bioloģisko platību, taču pēdējos gados rapsis ņem virsroku, līdz ar to arvien grūtāk paliek atrast bitēm ganības, un nākas novietnes pārvest uz atbilstošākām vietām.
Lielākais šādas saimniekošanas izaicinājums? Laikam jau birokrātija – PVD vizītes, ļoti daudz atskaišu, 2023. gadā pieņemtie likumi, ka jāslēdz līgumi ar zemes īpašniekiem par lauku apputeksnēšanu, savādāk nevar saņemt atbalsta maksājumus utt. Vienlaikus saprotam, ka tas viss ir nepieciešams.
Pašlaik nesliecos apgalvot, ka esam ļoti pozitīvi noskaņoti, un ļoti ticams, ka bioloģisko biškopību kādā brīdī nāksies pārtraukt.
Andrejs Briedis, bioloģiskais biškopis Madonas pusē
Ar biškopību sākām nodarboties 2008. gadā, sākot no nulles. Tikko bijām nopirkuši zemi blakus Teiču rezervātam Mētrienas pagastā. Pēc dažiem gadiem izdevās uzbūvēt dravas māju, pateicoties Eiropas Savienības atbalstam jaunajiem zemniekiem. Tad arī tika sagādāts pamata inventārs un stropi pirmajām saimītēm. Protams, pirmos gadus par biznesu īsti runāt nevarēja, taču jau pēc kāda laika bioloģiskā biškopība sāka izskatīties ļoti vilinoša – cenas bija labas, pieprasījums arī ļoti labs, un atlika tikai ražot. Izvēlējāmies tieši biškopību, jo man vienmēr ļoti paticis strādāt ar bitēm. Produkciju realizējam tirdziņos, dažos veikalos un uz vietas saimniecībā. Ražojam arī dažādus mājražojumus, par pamatu ņemot biškopības produktus. No finansiālā skatu punkta šobrīd mūsu gadījumā stāsts ir par saimniecības izdzīvošanu, saglabāšanu, bet par nekādiem straujiem izrāvieniem runāt nevaram.
Turpināt bioloģisko biškopību varu tikai tāpēc, ka man ir izdevies atrast piemērotas vietas, kur bišu stropus novietot. Iesākumā visas saimes stāvēja tepat blakus Teiču dabas rezervātam – tā ārējā aizsargjoslā. Taču 2017. gadā tapa skaidrs, ka atrašanās rezervēta ārējā aizsargjoslā nekādi nepasargā no pesticīdiem un, lai saglabātu bioloģisko sertifikātu, nācās ar bitēm mukt mežā. Burtiski. Daļa no dravām ir izvietotas mežainajās teritorijās Beļavas apkārtnē starp Mētrienu un Ļaudonu Šobrīd bišu saimes pastāvīgi pie mājas nestāv. Ir gadi, kad atvedam jūlijā/augustā uz viršu ienesumu, bet tad pavasarī atkal vedam prom, lai netrāpās pesticīdi.
Ja sākotnējais plāns bija dravu audzēt līdz 150 saimēm, tad pēdējā gada laikā esam samazinājušies. Ja līdz šim vidēji sezonā tās bija 60-70 saimes, tad pērn 40-50 saimes. Uzskatu, ka nav jēgas vienā novietnē turēt pārāk daudz saimes. Ienesums no salīdzinoši dabīgajām teritorijām – mežiem un pļavām ir salīdzinoši vienmērīgs, bez izteiktiem pīķiem. Un novietnē turot vairāk saimju, nekā optimums, vidējais ienesums no novietnes kopumā būtiski nemainās – ir tikai vairāk darba. Mans novērojums ir tāds, ka optimāli būtu līdz 10 saimēm novietnē. Līdz šim vidēji no saimes iegūstami 15-20 kg medus un līdz šim neesam piedzīvojuši “tukšos” gadus
Par sadarbību ar ierēdņiem un PVD varu teikt tikai to labāko. Jā, ir lietas, kam ir jābūt kārtībā un kas ir jāievēro, bet, ja kaut kas ir neskaidrs, ir iespēja jautāt un saņemt atbildes.