Oktobris ir klāt. Neizslēdzot iespēju, ka Tavā siltumnīcā vēl karājas kāds vientuļš gurķis vai tomātu ķekars, lielākā daļa ražas ir novākta, un laiks domāt par siltumnīcas tīrīšanu un sagatavošanu ziemas guļai. Šie pasākumi nepieciešami divu iemeslu dēļ – lai ietu bojā slimību izraisītāji un kaitēkļi un lai vieglāk pavasarī ātrāk iesākt jauno darbu sezonu. Siltumnīcas sagatavošana sastāv no trim posmiem - sanitārā tīrīšana, konstrukciju un pārklājuma dezinfekcija un augsnes dezinfekcija.
Eksperte: Jūlija Vilcāne, agronome
NOVĒRTĒT SITUĀCIJU. Pirms ķerties pie birstēm, lupatām un dezinfekcijas līdzekļiem, būtu lietderīgi vispirms novērtēt siltumīcas kopējo stāvokli, proti, kas ir audzēts, ko audzēs nākamajā sezonā un vai uz augiem ir bijušas slimības vai kaitēkļi. Ja sezonas laikā siltumnīcā audzētajām kultūrām novērotas slimības, piemēram, sakņu puves vai citi patogēni, ir skaidrs, ka inventāram būs nepieciešama ļoti rūpīga mazgāšana un dezinficēšana.
ĪSTAIS LAIKS. Ļoti svarīgi ir izvēlēties pareizu laiku siltumnīcas sakopšanai un deiznfekcijai. Čaklākie saimnieki to dara rudenī pēc ražas novākšanas. Kāpēc tā? Eksperte stāsta, ka rudenī augu slimību ierosinātaji ir gana aktīvi, un ir vērts tos ierobežot pirms ziemas, neļaujot saglabāties uz nākamo sezonu. Ja kādu iemeslu dēļ rudenī tas nav izdarīts, plinti krūmos mest nevajag – arī agrā pavasarī to noteikti var un vajag darīt.
SĀKT AR AUGU ATLIEKU IZVĀKŠANU. Agronome uzsver, ka sanitāro tīrīšanu vislabāk veikt brīdī, kad ir novākta visa raža – pēdējie gurķi un tomāti. Ja siltumnīcā viss pelējošais, pūstošais, stāvēs no spetembra beigām līdz novembrim, tur savairosies sēņu pēreklis. No pašas siltumnīcas, kā arī 1 m rādiusā ap to, rūpīgi jāizvāc visas augu atliekas kopā ar saknēm un auklām. Augu atliekas liek kompostā, kaudzi ierīkojot pēc iespējas tālāk no siltumnīcas. Slimību skartos augus var sadedzināt vai arī, tos kompostējot, iegūto substrātu pēc tam var izmantot citu kultūraugu (ne tomātu vai kartupeļu) mēslošanai. Ierīkojot komposta kaudzi, satrūdēšanas veicināšanai ir vērts uz augu atliekām uzreiz uzliet biokompostētāju un pārsegt ar augsni, kūdru vai plēvi, lai vējš sēņu sporas neiznēsā pa dārzu.
Tāpat no augsnes jāizravē visas nezāles, sēnes, ķērpji un sūnas. Uz nezālēm var mitināties kaitēkļi un slimību ierosinātāji, īpaši bīstami, ja audzējamais kultūraugs un nezāles ir vienas dzimtas augi. Nedrīkst aizmirst sakopt arī siltumnīcas ārpusi – jānovāc apkārt saaugušās nezāles.
NĀKAMAIS SOLIS – KONSTRUKCIJU TĪRĪŠANA. Sanitāro tīrīšanu turpinām ar siltumnīcas konstrukciju tīrīšanu. To var darīt ar pašu vienkāršāko mazgāšanas līdzekli un slotu. Segumu var mazgāt ar ziepjūdeni (kālija ziepēm) vai 3% ūdeņraža peroksīda šķīdumu. Uz siltumnīcas konstrukcijām var augt arī aļģes vai sūnas. Notīrīt aļģes nav tik viegli. Taču, ja tām ļauj savairoties, samazinās segmateriāla gaismas caurlaidība. Eksperte iesaka apaugušās vietas mazgāt ar siltu ūdeni, kam pievienots dezinficējošs līdzeklis. Pēc tam siltumnīcu noskalo ar ūdens strūklu. Siltumnīcu un tās konstrukcijas no iekšpuses var apsmidzināt ar kālija ziepju vai dzelzs sulfāta šķīdumu.
NOTĪRĀM INVENTĀRU. Nedrīkst aizmirst arī par podiņu un kasešu jūru un pārējo dārza darbu inventāru. Viss ir jānotīra no augsnes paliekām, zirnekļu tīkliem, augu paliekām, putekļiem un pie reizes arī no kaitēkļiem. Traukus kārtīgi izmazgā ar ūdeni, nožāvē un noliek uz ziemu sausā un tīrā vietā. Lai gan dažkārt ir ierasts koka stalažas un plauktus nokaļķot, eksperte to neiesaka. Tas nav nedz ērti, nedz estētiski. Koka daļas var pārkrāsot ar kokam paredzētajam krāsām, beicēm vai eļļām, īpaši plauktus un konstrukcijas, kas tieši ar ražu nesaskaras.
POLIKARBONĀTU SAUDZĪGI. Polikarbonāta siltumnīcu ieteicams mazgāt ar sodas šķīdumu. Uz 10 litriem ūdens ber ēdamkaroti dzeramās sodas un rūpīgi izmaisa. Ar rokas pulverizatoru vai dārza smidzinātāju kārtīgi nosmidzina siltumnīcas segumu. Aptuveni 20 minūtes jāļauj sodas ūdenim iedarboties, un tad tas jānoskalo ar ūdens strūklu. Šis līdzeklis ne tikai labi nomazgā polikarbonātu, bet arī dezinficē siltumnīcu. Turklāt tā paliekas, nonākot uz augsnes, nekaitē augiem. Jāatceras, ka, mazgājot polikarbonāta pārklājumu, nedrīkst izmantot asas birtses un švammes, jo tas rada pārklājuma bojājumus.
DEZINFEKCIJA. Dezinfekcija ir pasākumu komplekss, kas ietver kukaiņu un dzinumu iznīcināšanu, izmantojot ķīmiskus, mehāniskus un bioloģiskus līdzekļus un to kombinācijas. Vispopulārākās dezinfekcijas metodes ir fumigācija un mazgāšana (izsmidzināšana) ar augu aizsardzības līdzekļiem, mikroelementu mēslošanas līdzekļiem, botāniskiem ekstraktiem un augu ekstraktiem (ekoloģiskā metode).
VAR NOPIRKT VEIKALĀ. Jau gatavus (nekas nav jājauc pašam) un ļoti labus siltumnīcas tīrīšanas līdzekļus var nopirkt dārza preču veikalos. Atliek tikai uzrakstīt vēlamos atslēgas vārdus tīmekļa mekētājā, un parādīsies iespēja iegādāties līdzekļus, kas ir draudzīgi augiem, kuru 95% sastāvdaļu vidē bioloģiski noārdās, netoksiski un viegli izmantojami un uzglabājami.
DEZINFICĒJAM PRĀTĪGI. Pirms ķerties pie siltumnīcas dezinficēšanas, noteikti jāiepazīstas ar ķīmiskajiem aizsardzības līdzekļiem un to pareizu lietošanu. Viens no lētākajiem līdzekļiem un gana efektīvs ir nātrija hipohlorīts (14% šķīdumu šķaidām ar ūdeni attiecībā 1:10). Taču arī ar šo jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo hlors pēc apstrādes var palikt uz siltumnīcas konstrukcijām vai stikla un vēlāk ar kondensātu vai lietu nonākt atpakaļ uz auga. Tādēļ pēc dezinficēšanas viss kārtīgi jānomazgā ar ūdeni. Mazdārziņu īpašnieku siltumnīcas var iztikt bez nātrija hipohlorīta, pietiek ar ūdeņraža peroksīda 3–5% šķīdumu.
ŅEMAM TALKĀ SĒRU. Lai izmantotu šo metodi, jāizpildās vairākiem nosacījumiem, proti, siltumnīcai ir jābūt atsevišķi no dzīvojamās daļas un tai ir jābūt hermētiski noslēdzamai. Otrs - šo metodi var izmantot tikai koka karkasa siltumnīcām, jo sēra dioksīds bojā metāla konstrukcijas. Lai gan varētu likties, ka, izdedzinot sēru, līdztekus konstrukcijām tiek dezinficēta arī augsnes virskārta, eksperte stāsta, ka gluži tā vis nenotiek. Dedzinot sēru, augsne tiek ietekmēta 1-3 mm dziļumā, kas nav būtiski un efektīvi. Augsni nevar tā īsti dezinficēt, ja neizmanto tvaiku vai karstumu. Ja ir ļoti daudz puvju un slimību, visefektīvāk būs augsnes virskārtu nomainīt.
Kā notiek pats process – visām durvīm, vēdlodziņiem jābūt cieši aizvērtiem, šķirbām aizbāztām. Darbu veicējam jālieto respirators. Siltumnīcas centrā novieto paplāti ar gailošām oglēm, uz tām novieto sēru (presētu, briketēs vai kamolos). Lietošanas koeficientu aprēķina šādi: 30 g/m3 uz telpas tilpumu. Sērs ir jāaizdedzina un uzreiz jāpamet siltumnīca. Jāatceras, ka sēra gāze ir indīga, tāpēc siltumnīcā nedrīkst iet iekšā vēl 3-5 dienas. Pēc tam jāveic vēdināšana. Mazdārziņu īpašniekiem un iesācējiem tomēr ieteicams izvēlēties mazāk bīstamus siltumnīcas dezinfekcijas veidus.
ZIEMĀ SVARĪGI IZSALDĒT. Pēc dezinfekcijas siltumnīcu nepieciešams maksimāli izsaldēt. Nevajag to ziemā turēt ciet, tieši pretēji – abus galus tur vaļā, lai staigā vējš un sals sasaldē augsni. Jāatceras, ka laikā, kad izvācam no siltumnīcas visas atliekas, kaitēkļi jau aizgājuši ziemot un tos vairs nevar iznīdēt. Latvijas ziemās gaisa temperatūra mēdz nokristies zem mīnus 20 grādu atzīmes, un tas ir pietiekami, lai siltumnīca izsaltu un šādā veidā atbrīvotos no lielas daļas tajā ziemojošo kaitēkļu un slimību ierosinātāju.
Elgas Bražūnes padoms par cīņu ar baltblusiņām
Baltblusiņa ziemo augsnē līdz 7 cm dziļumam. Ja kaitēklis siltumnīcā ir ieraudzīts, ieteicams augsni rudenī neuzrakt, bet ļaut tam ieziemoties. Kad tuvojas sals, augsni kārtīgi salaista līdz 7 cm dziļumam, un siltumnīcas durvis atstāj vaļā. Desmit grādu salam noturoties vismaz 3 dienas, augsne 7 cm dziļumā sasalst un baltblusiņa aiziet bojā. Sausā augsnē kukaiņi noteikti izdzīvos.
AR KADIĶI. Tautas metožu piekritēji talkā var ņemt kadiķi un ar to izkvēpināt siltumnīcu. Senākos laikos izmantoja tikai šo paņēmienu. Ne velti - ar kadiķiem tika dezinficēti pagrabi, dažādi trauki un telpas.
AUGSNES SAGATAVOŠANA. Kad siltumnīca nomazgāta un dezinficēta, laiks sagatavot augsni. Augsne nav jāmaina katru gadu, proti, speciālisti iesaka to darīt reizi trijos gados, un to būs gana, lai ierobežotu dažādas slimības. Ja vēlas saimniekot daba draudzīgi un minerālmēslus nelietot, vislabākais ielabošanas paņēmiens, protams, ir izmantot labi satrūdējušus kūtsmēslus. Tos iestrādā augsnē katru otro gadu rudenī – aptuveni spaini uz kvadrātmetru. Ja nav pieejami kūtsmēsli, augsni var bagātināt ar mikrobioloģisko mēslojumu siltumnīcām. Uz 20 kvadrātmetriem augsnes rudenī (līdz salam) iestrādā kilogramu šā preparāta, vēlams 5 cm dziļumā. Lieliski noder koksnes pelnu iestrādāšana, kas ir pieejama teju visiem.
JA NEPIECIEŠAMS, AR VARA VITRIOLU. Ja augsnei bijušas problēmas, proti, bijušas puves vai laicīgi nav novāktas augu atliekas, kas sākušas rudenī bojāties, tad virskārtu var nolaistīt ar vara vitriola šķidrumu. Jālieto apmēram 100-120 gramu uz 10 litriem ūdens. Ar šo pašu šķīdumu samitrina gan augsni, gan koka konstrukcijas, kastītes un plauktus.
SĒJAM RUDZUS. Par saudzīgu un ilgtspējīgu augsnes uzlabotāju var uzskatīt zaļmēslojuma kultūras. Zaļmēslojums jāsēj uzreiz, tiklīdz no siltumnīcas izvāktas augu atliekas, atceroties, ka tas jāiestrādā zemē, citādi īstā efekta nebūs. Šajā gadījumā, kad zaļmēslojums tiek sēts tik vēlu rudenī, vienīgā iespējamā kultūra ir ziemas rudzi – zināms, ka to sakņu izdalījumi nomāc mikroorganismus, dezinficējot augsni. Kā stāsta agronome, sinepes vai griķus sēt nav jēgas, jo tie salnās nosals un kopumā arī dīgst diezgan lēnu.
PIEREDZE
Siltumnīca katru gadu jaunā vietā
Sandra Stabinge, mantoto kultūraugu kustības iniciatore
Saimniekoju divās siltumnīcās. Viena ir polikarbonāta siltumnīca, kura pašlaik tiek izmantota gan kā virtuve, gan kā sēklu žāvētava, gan kā šķūnītis inventāra glabāšanai, gan arī nedaudz šo to audzēju – tomātus, arbūzus, baziliku.
Pavasarīt tajā iesēju agros salātus, redīzus un zirņus, izmantoju stādiņu audzēšanai, stādiņu sargāšanai zem lecekts ar ūdens rezervuāriem siltuma akumulēšanai.
Otra ir lēta, plēves siltumnīca, kura katru gadu ceļo un maina savu atrašanās vietu. Tā tika iegādāta brīdī, kad polikarbonāta siltumnīcā pirms vairākiem gadiem parādījās baltblusiņa. Raizējos par to, kā šis kaitēklis pārziemos, jo nekādu dezinfekciju neveicu. Vienu reizi dedzināju sēru, taču ļoti nepatika tā smaka, un kopš tās reizes šo metodi vairs neesmu izmantojusi. Nākamajā gadā gan viss bija kārtībā, baltblusiņu vairs nebija.
Rudenī, noņemot siltumnīcu, uz nosalušajiem tomātu lakstiem uzlieku 30-40 cm ar koku lapām. Nākošā pavasarī tajā vietā stādu zirņus, pupiņas, kāpostveidīgos, sīpolus, puravus un arī ķirbjus. Viss aug ļoti labi, jo augsne jau ir labi iekopta no laika, kad te atradās siltumnīca.
Vasaras otrā pusē gatavoju vietu nākošā pavasara “ceļojošai” siltumnīcai, izmantoju tos organiskos resursus, kādi tajā brīdī man pieejami. Piemēram, trušu pakaiši, pļautā zāle siens. Labi noder arī kūtsmēsli. Ja nekā tāda nav, uz garas zāles var likt arī necaurspīdīgu materiālu. Stādot tomātus pavasarī, katram augam ielaboju stāda bedrīti ar iepriekš sagatavotu augsni - kādu mēnesi pirms stādīšanas ielabotu aug ar Bioefekta preperātiem (Siltumnīcām, Subtomiksu, Trihodermīnu). Vēroju, kā augi jūtas, vai tie 2 nedēļās pēc iestādīšanas ir pieņēmušies spēkā, ja nepieciešams, stiprinu tos ar zāles raudzējumiem.
Mārīte Gailīte, agronome
Izplatītākās kļūdas siltumnīcas tīrīšanā
1) Tīrīšanu uzsāk par vēlu, kad visi augi ir nokaltuši un laiks jau ir auksts, tāpēc pirksti neveikli. Rezultātā daļa augu atlieku ar visiem patogēniem paliek siltumnīcā, pārziemo un jau agri pavasarī inficē augus. Vēlākais siltumnīcas tīrīšanas laiks ir oktobra vidus.
2) Cenšas mainīt augsni. Pat tikai 12 m2 lielai siltumnīca ar 20 cm biezu augsnes kārtu nāksies izrakt, izvest un kaut kā utilizēt 2,4 m3 augsnes jeb 2-3 t atkarībā no augsnes tipa. Tāpat būs jāgādā jauna augsne un nav garantijas, ka tā būs labāka. Drošāk bagātināt augsni ar mikrobioloģiskajiem līdzekļiem vai audzēt spaiņos, kastēs, maisos.
3) Cenšas dezinficēt augsni, aplaistot to ar verdošu ūdeni. Tā var applaucēt sevi, bet augsni varēs tikai samitrināt. Lai termiskā apstrāde būtu kaut cik efektīva, jānodrošina 60 OC temperatūra 0-20 cm dziļumā vairāku stundu laikā. Ar karstu ūdeni to panākt nav iespējams.